“Neloģiski secinājumi no precīziem pieņēmumiem” (2023)
Jaukti mediji, skulptūra, instalācija
Pastaigājoties pa Vidzemes tirgu, kad tas vēl darbojās, māksliniece pamanīja, ka ārpus sezonas piedāvātie augļi un dārzeņi tiek piegādāti no tādām valstīm kā Polija, Grieķija, Spānija un Maroka. Čerešņas, nektarīni, banāni, bumbieri un āboli kļūst par eksotiskiem Latvijas viesiem, kas izvietoti blakus cits citam uz letes. Iedvesmojoties no tirgus estētikas un padomju laika tendences ēku nosaukumos izmantot augļu un dārzeņu nosaukumus, lai, kā daļu no plašākas arhitektūras un ideoloģiskās kustības, radītu pārpilnības un labklājības sajūtu sociālistiskajā sistēmā, māksliniece nonāca pie idejas radīt dažādus absurda un utopiskas arhitektūras modeļus, izvietojot augļus, olas un dārzeņus dažādās modulārās struktūrās. Ar rotaļīgumu un humoru māksliniece iztēlojas to, kā šīs jaunās struktūras kļūst par daļu no starptautiska nākotnes kongresa.
Uzaugusi Latvijā postpadomju pārejas periodā, Evita Vasiļjeva mākslinieciskajā darbībā bieži pievēršas modulārās arhitektūras un raupjo piepilsētainavu vizuālajam tēlam. Viņa rada objektus, ierīces un interaktīvas instalācijas, izmantojot materiālus, ko parasti izmanto būvniecībā, piemēram, betonu, armatūru un dažādas elektroierīces. Manipulējot ar materiāliem un mainot to lietojumu, Evita Vasiļjeva rada pati savu vizuālo valodu, kā arī rosina attiecību veidošanos starp telpām, arhitektūru un skatītāju ķermeņiem. Viņas darbiem piemīt zināma īpatnība, ka tie vairāk atgādina modeli nekā skulptūru, jo šķiet, ka tiecas uz kādu lietojumu, kas sniedzas pāri estētiskajam, kā eksperimenta vai izmēģinājuma līdzeklis vai arī kāds dīvains prototips, kas ir noglabāts turpmākām pārdomām. Lai gan viņas darbi risina trauksmes un kontroles jautājumus, meklējot vienlaicīgas līdzāspastāvēšanas formas, tie vienmēr ir atvērti daudzveidīgām interpretācijām.
/ Foto: Kristīne Madjare / Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs