“Ziemeļaustrumu APO” (2023)
Instalācija: zīmējumi, daudzkanālu skaņa. Izgatavošana: Tonija Mareja, Counterspace
Āfrikas pasta nodaļa (African Post Office, APO) ir Panāfrikas arhitektu un skaņu mākslinieku kolektīva projekts, kas darbojas gan kā pasta tīkla infrastruktūras mehānisms, gan pasta stabu instalācija telpā. Arhitektoniski pasts iezīmē punktu, nozīmīgu vietu, no kuras tiek translēta mūzika un kurā notiek performatīvi rituāli.
Šoreiz starpkontinentu pasta nodaļa ir paplašināta, iekļaujot jaunu pasta līniju pāri Melnās jūras–Vidusjūras lidojuma trajektorijai, ko iezīmē gājputni, kas pārvietojas no Austrumeiropas uz Subsahāras Āfriku. Šis jaunais maršruts iekļauj bijušo pasta ēku un citas tranzīta vietas, caur vēju un laikapstākļiem savijot starpkultūru komunikācijā Ļubļanu, Kauņu un Rīgu. Šajās vietās APO izvietojis partitūras, burtu sērijas un shematiskus zīmējumus, iezīmējot jauno Ziemeļaustrumu pasta nodaļas paplašinājumu un veidojot tiltu ar cita veida lidojumu un savienojumu karti. Sākotnēji APO tika dibināts, lai sūtītu sūfiju dziesmas no Tripoles uz Johannesburgu kā garīgu pasta signālu kopumu, kam bija nepieciešama starpkontinentāla infrastruktūra, kas atrada ceļu pāri Indijas okeānam.
Mākslinieku darbu var aplūkot arī sadraudzības izstādē “Attāluma draudzības” 14. Kauņas biennālē.
Sumaja Valī (Sumayya Vally) ir "Counterspace" - godalgotas dizaina, pētniecības un pedagoģiskā platformas, kas pievēršas hibrīdidentitātēm un teritorijām, jo īpaši Āfrikas un islāma ietvaros - dibinātāja un vadītāja. Kā "WEF Young Global Leader" un "TIME100 Next" saraksta laureāte, Valī ir atzīta par arhitektūras un tās kanona nākotnes izmaiņu vecinātāju. Viņa darbojas vairākās padomēs, tostarp Pasaules pieminekļu fondā (World Monuments Fund), interesējoties par dinamiskām arhīva formām, dzīvības pilnu mantojumu un jaunu zināšanu tīklu veicināšanu mākslā. Valī projektējusi 20. Serpentīna (Serpentine) paviljonu Londonā, kļūstot par jaunāko arhitekti, kas to veikusi; paviljons izpelnījās kritikas atzinību kā viens no radikālākajiem projektiem komisijas skatā. Viņa ir bijusi pirmās Islāma mākslas biennāles Džidā radošā direktore. Šajā amatā tika godāta par jaunas un dekoloniālas islāma mākslas definīcijas aktualizēšanu, kas sasaucas ar islāma pasaules dzīvo un iemiesoto praksi un pieredzi. Valī ir saņēmusi vairākas godalgas un institucionālus apbalvojumus par ieguldījumu arī akadēmiskajā jomā, tostarp UCL goda profesora titulu un RAIC zelta medaļu.
Moads Musbahi (Moad Musbahi) strādā ar kustību un lietām, veidojot kopīgus instalāciju darbus, izstādes un rakstot. Pašlaik kopā ar Harun Faroki institūtu (Harun Farocki Institut) ir līdzdirektors programmai "Taught to Travel", kas īstenota sadarbībā ar "RAW Material Company" starp Dakāru un Aleksandriju. Kā arī kopā ar Almu Šaouači (Alma Chaouachi) un Sāru Buzgarru (Sara Bouzgarrou) veido Tunisā bāzēto skaņas platformu "The Poem Fell Off Her Horse". Nesenie darbi tikuši prezentēti "Kunstverein", Hamburgā (2023); 18. Venēcijas arhitektūras biennālē (2023) un 7. Singapūras biennālē (2022). Šobrīd Prinstonas Universitātē pasniedz antropoloģiju un pabeidz doktorantūras pētījumu.
Tanja Petersone (Thania Petersen) ir starpdisciplināra māksliniece, kas izmanto fotogrāfiju, performanci un instalāciju, lai pievērstos savas identitātes sarežģītībai mūsdienu Dienvidāfrikā. Tanjas atskaites punkti galvenokārt meklējami islāmā un izpratnes veidošanā par tā reliģiskajām, kultūras un tradicionālajām praksēm. Viņas darbu pavedieni ietver koloniālisma-imperiālisma vēsturi Āfrikā, Āzijā un Tuvajos Austrumos, kā arī rietumnieciskās patērētāju kultūras sociālo un kultūras ietekmi. Viņas darbu pamatā ir arī pašas mantojums no Malajas zemes raga un sūfiju islāma reliģisko ceremoniju prakse. Petersone ir pārstāvēta dažādās publiskās un privātajās kolekcijās, tostarp Pasaules kultūru muzejā Roterdamā (Nīderlande), Smitsona muzejā Vašingtonā, Oskara Nīmeijera muzejā Kuriitibā (Brazīlija), Durbanas mākslas galerijā, Dienvidāfrikas Nacionālajā galerijā IZIKO, Zeitsa Āfrikas Laikmetīgās mākslas muzejā (MOCAA), Kilborna kolekcijā, Jochena Zeitsa kolekcijā (Dienvidāfrika) un Yeojoo pilsētas kolekcijā (Dienvidkoreja).
Sukanta Majumdars (Sukanta Majumdar) ir godalgots filmu un teātra skaņu dizainers, dzīvo Kalkutā, Indijā. Studējis audiogrāfiju SRFTI, Kalkutā, un ir strādājis ar daudziem slaveniem režisoriem, tostarp Siddiq Barmak no Afganistānas ("Opija karš", 2008). Sukanta arī pasniedz lekcijas, kā arī raksta par skaņu.
/ Foto: Kristīne Madjare / Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs