Izstāde Viļņā

Izstāde “Neērtās pagātnes. Saistītās pasaules” Nacionālās Mākslas galerijā Viļņā

Izstādi Viļņā Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs veidojis sadarbībā ar Nacionālās Mākslas galeriju Viļņā, kur tā skatāma no 2022. gada 29. aprīļa līdz 28. augustam. 2020. gada nogalē šīs izstāde bija skatāma Latvijas Nacionālā mākslas muzejā Rīgā. Tā izceļ neērtās, arī noklusētās tēmas Baltijas un Austrumeiropas reģionā un pievēršas sarežģītajam 20. gadsimta mantojumam, kas joprojām ietekmē šodienas realitāti.

Izstādes mākslinieki: Anastasija Sosunova, Eleonora de Monteskjū, Jāna Kokko, Laima Kreivīte, Lia Dostijeva un Andrijs Dostlijevs, Matīss Gricmanis un Ona Juciūte, Kvīnsijs Gario un Mina Oauirsta, Paulīna Puķīte, Ūlo Pikkovs, Vika Eksta un Zuzanna Hercberga.

Kuratores: Ieva Astahovska, Margareta Tali un Egle Mikalajūne.

Līdz ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā, pagātne Austrumeiropā ir atgriezusies, no kaut kā tāla pārvēršoties par šodienas katastrofu miljoniem cilvēku. Iebrukums, kas aizsakās jau 2014. gadā Krimā, Luhanskā un Doņeckā, starptautisko sabiedrību nereti atstāja vienaldzīgu, taču tagad tas ir eskalējis situācijā, kas skar visu pasauli. Šis karš visvairāk satrauc Austrumeiropu, atdzīvinot daudzus klusumus, neizdziedētas brūces un atmiņas par totalitāro pagātni.

Par pagātnes laiku mēs esam ieraduši domāt caur nacionālās vēstures skatpunktu – caur selektīviem un nogludinātiem, nevis daudzskaitlīgiem un pretrunīgiem stāstījumiem, kas komentē arī ikdienas norises. Vēstures neērtā puse bieži tiek atstāta fonā un tās vietā tiek stāstīti mierinoši stāsti, kas uzsver pozitīvu vēstījumu un problēmu pārvarēšanu. Izstāde “Neērtās pagātnes. Saistītās pasaules” pievēršas neērtajiem un bieži noklusētajiem pagātnes aspektiem Baltijā un Austrumeiropā – vardarbīgiem konfliktiem, traumatiskiem zaudējumiem un to nospiedumiem šodienā, kas saistīti ar nacionālistiskajiem un komunistiskajiem režīmiem, koloniālismu un nesenām karadarbībām, balansēšanu starp izdzīvošanu un sadarbošanos ar režīmu, un veidiem kā postpadomju sabiedrības sadzīvo ar pagātnes ēnām.

Izstādē piedalās mākslinieki no trim Baltijas valstīm, Ukrainas, Polijas, Somijas un Nīderlandes, un viņu darbi pievēršas notikumiem un pieredzēm, kas bieži ir aizmirsti vai ignorēti un izslēgti no oficiālās vēstures, aicinot ieklausīties gan individuālos dzīvesstāstos, gan izzinot plašākus kultūras atmiņas slāņus. Kāda ir šo stāstījumu vieta tagadnē? Kā mēs tos varam integrēt savā vēstures izpratnē? Ko tie maina uztverē par apkārtējo pasauli?

Tiecoties pārvarēt lokālās un nacionālās robežās, izstāde aicina domāt par attiecībām starp šīm sarežģītajām vēsturēm, to iespaidu un klātbūtni šodienā caur kopīgas vēstures perspektīvu – veidojot dialogus, saistību un solidaritāti starp dažādām neērtajām vēsturēm, kas bieži uztvertas savstarpēji izslēdzošās vai konkurējošās pozīcijās.

Mākslinieki no Latvijas, Vika Eksta un Matīss Gricmanis savos darbos šai izstādē izceļ tēmas un notikumus no mūsu valsts pagātnes, aktualizējot tos plašākā Baltijas un pasaules kontekstā. Darbā “Sarunas ar tēti” fotogrāfe un videomāksliniece Vika Eksta pievēršas šodien aizmirstajam Afganistānas karam. Tajā pret savu gribu tika ierauti daudzi padomju republiku, arī Latvijas iedzīvotāji, kas bija iesaukti padomju armijas obligātajā dienestā, tostarp arī mākslinieces tēvs. Lai gan kara individuālās psiholoģiskās sekas gan Latvijā, gan citās bijušajās padomju bloka valstīs ir graujošas, Afganistānas karš ir viens no 20. gadsimta vēstures noklusētajiem un neapspriestajiem notikumiem, par ko nerunā ne dalībnieki, ne sabiedrība kopumā. 

Savukārt Matīss Gricmanis kopā ar lietuviešu mākslinieci Onu Juciūti interpretē latviešu auditorijai jau pazīstamās Kaspara Irbes dienasgrāmatas skaņas instalācijā “Vārava”, ko veido dramatizēts dienasgrāmatu lasījums un audiālas kontekstualizācijas. “Vārava”, pievēršoties Irbes personībai un pieredzei, izceļ citādā izdzīvošanas iespēju varas maiņu laikā, kā arī problematizē šķietami homogēno 20. gadsimta sabiedrību. 

Sākotnēji, Rīgā izstāde tapa projekta “Izzināt sarežģīto pagātni” ietvaros, kas pievērsās jautājumiem par neseno pagātni un tam, kādu iespaidu šī pagātne atstājusi uz šodienu Baltijas reģionā un tā kaimiņvalstīs. Izstādes turpinājums Viļņā ir daļa no šī projekta ģeogrāfiska un institucionāla paplašinājuma – ar nosaukumu “No sarežģītās pagātnes uz kopīgu nākotni” Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs to veido sadarbībā ar Nacionālās mākslas galeriju Viļņā, OFF-Biennāli Budapeštā, Lodzas mākslas muzeju un Malmes mākslas muzeju Eiropas Savienības programmas “Radošā Eiropa” ietvaros. Šis projekts pievēršas jautājumiem, kas saistīti ar pagātnes un šodienas samezglotajām attiecībām, alternatīvām pieejām auditorijas iesaistē, mākslas mediācijā un starpdisciplinārās sadarbībās.

Izstādes atklāšanas dienās notika arī vairākas mākslinieku performances. 

29. aprīlī Laima Kreivīte, Armins Bižus, Simons Kaupinis un Vlads Urbanavičs veidoja performanci “Neērtā tagadne. 65 dienas”. Tās partitūra ir skaņas dienasgrāmata par karu Ukrainā. Pūšaminstrumenti – saksofons un tuba – savienoja elpu un metālu, savukārt katru kara dienu atbalsoja gāzes caurules skaņas. Šis objekts ir metināts no gāzes caurules fragmenta, ko tēlnieks Vlads Urbanavičs izmantoja skulptūrai “Krastmalas arka”, kas ir visvairāk apspriestais publiskais mākslas darbs neatkarīgās Lietuvas vēsturē.

30. aprīlī notika mākslinieces Zuzannas Hercbergas performance, kas iepazīstināja ar izstādē skatāmā darba “Brīvprātīgās par brīvību” galvenajām varonēm. Šis darbs ir veltīts Polijas un Latvijas ebreju sievietēm, kas piedalījās Internacionālajās brigādēs Spānijas pilsoņu karā (1936–1939), lai vērstos pret galēji labējo un antisemītisko ideoloģiju ekspansiju Eiropā. Pēc performances notika arī citu izstādes mākslinieku vadīta ekskursija.

Izstādi organizē un producē: Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC), Viļņas Nacionālā Galerija (NGA), Lietuvas Nacionālais mākslas muzejs

Ekspozīcijas dizains: Jonas Žukauskas

Grafiskais dizains: Alexey Murashko

Izglītības programmas kuratore: Eglė Nedzinskaitė

Izstādes koordinatores: Elza Medne, Selīna Paula Sproģe

Tulkotāji: Emilija Ferdmanaitė, Marius Juknevičus, Egidija Mačiulytė, Urtė Liepuoniūtė

Redaktores: Laura Patiomkinaitė-Čeikė, Melinda Johnston

Izstādi atbalsta: Lietuvas Kultūras padome, Eiropas Savienības programma “Radošā Eiropa”, Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Igaunijas Kultūras fonds, Somijas laikmetīgās mākslas atbalsta fonds Frame, Mondriāna fonds, Ziemeļvalstu Ministru padome, FunderMax, Imparat. Mediju sponsors: lrytas.lt

Uzzināt vairāk par izstādi, kā arī iepazīties ar darbiem un māksliniekiem vari šeit:

 ej.uz/connected-worlds