en

Evelīna Deičmane & Theo Mercier

Spīdums un sūdi

Instalācija, mainīgi izmēri, 2009


Ei, latviešu karaliene,

es biju ceļā, lai uzrakstītu tev kaut ko skaistu par dzīvi un pavasari

enerģijām.

es biju ceļā, bet apmaldījos,

iesprūdusi depresijas skapī,

es apmaldījos un apreibu. tad es

pazaudēju savas atslēgas, lija lietus, tā bija

nakts, tumšāka nekā jebkad agrāk, un es

biju viena, apmaldījusies un vientuļa. neatkarīgi no tā, kas notiek.

tagad saule spīd, putni ir

dzied, bet viss pārējais ir tas pats.

vecais sūds.

nē, tā nav taisnība, kaut kas ir

kaut kas ir mainījies: es esmu bagāts, nekrietni bagāts.

es domāju, ka būtu aizraujoši ēst

kaut ko citu, nevis ceptas vecas kurpes,

es domāju, ka nauda padarīs mani

laimīgu un pievilcīgāku

es domāju, ka kaut kas maģisks varētu

notikt...

bet es kļūdījos, es esmu bagāts, bet sauss.

un pelēks, skumjš un brūns, slims un slims.

ļauna... neglīta... pretīga.

es apstāšos, jo tavs dators

sāks raudāt, un jūs saņemsiet elektrošoku.

un es to nevēlos, ne pirms mūsu

izdzīvošanas šova.

tu zini, ka manos sapņos ir

kaut kas par vecāku ēšanu,

patiesībā tas ir vairāk par vecāku barošanu...

barojot savus bērnus ar sevi.

ko jūs par to domājat, vai ne?

atsvaidzinoši, forši un jautri?

labi, varbūt es kaut ko iedomāšos

mazāk gotisku...

citādi, atbildot uz jūsu jautājumu

4, mums vajag zāles, meitenes un kokaīnu...

Tas ir viss, ko es domāju.

Ko tu domā?

ja ir mazs gabaliņš mīlestības...

manā kabatā... tas ir tev.

Es domāju par tevi, pat ja tu to nedari

laikus nenovēlējāt man dzimšanas dienu.

mazāk no mazāk

labestības pasaule.

Dievs tevi svētī

lai Dievs svētī latviju.

t

ei, franču sapņotājs,

lasot tavu vēstuli, es priecājos dzirdēt.

ka viss ir ļoti slikti.

Ļaujiet salīdzināt jūsu lielo lietu

no ārpuses un iekšpuses parīzē un

manu izlikšanos, kas spīd no ārpuses

un iekšā rīgā?

un ko es varu darīt ar to pašu

problēma ... putni spīd un

saule dzied, cilvēki ir laimīgi

tu esi bagāts, bet es neesmu.

bet es varu ar kādu lētu laimi

kas ir ražota Polijā.

ir pelēks vakars, un es sapņoju.

par vēl vienu nelielu glāzi degvīna. tas

varētu padarīt mani par labāku cilvēku ar

gaišāku nākotni.

attiecībā uz mūsu nākotni tas ir izdzīvošanas darbs

un mums tam ir vajadzīgs nosaukums! mana labvēlība -

tas ir...

"sūdi un spīdi",

"sliktāk nekā paradīzē",

"kā jautri pavadīt laiku ar gabalu

ar "bred?",

"ja tu ēd savus apavus, kas ir".

ēdīs tavu maizi?

"neuzticies īsiem cilvēkiem"

(viņi nekad nav laikā, lai tev novēlētu

ar dzimšanas dienu). bet es ceru, ka tu

man piedosi, jo man ir

dāvana tev, un uz tās ir uzrakstīts

"vajag daudz saules. nav ēdams!"

attiecībā uz darba idejām, es domāju, ka tam vajadzētu

dažas (5 / 8) nelielas instalācijas.

ar vājām kustībām un miršanu

klusa skaņa. tas varētu izskatīties kā 

viss iet uz laimīgām

beigām.

tas liek man domāt par maziem

veikaliņu dziļi laukos, kur

viss ir vecs un dārgs, bet

cilvēki, kas tur strādā, ir godā-

un laipni.

Es domāju, ka viss būs

labi! bet arī ne visiem!

smieties ir labākais veids, kā izdzīvot!

man ir nepieciešama jūsu ātra atbilde uz to!

sapņoju par tevi sapņoju par labu

dzīvi ar lielām krūtīm

ar dzimšanas dienu!

lv mīlestība

e