Apēst nākotni, norīt krupi
Akcija, grafiks, 2011
Atkal, kā tas vēsturē jau daudzkārt bijis, Latvijā esam nelaimīgi. Sūdzamies, ciešam, emigrējam. Akmeņus valsts varas logos metam reizi simts gados. „Pasaulē valda šausmas un miers”, kā rakstīja Klāvs Elsbergs, kā dziedāja „Pērkons”.
Un tad negaidot 2.02.2011 iejaucas deus ex machina arābu telekanāla „Al Jazeera English” veidā un paziņo „The Baltic nation of Latvia is blessed with some of the most beautiful forests in the world„ (Baltu nācija Latvijā ir aplaimota ar vieniem no skaistākajiem mežiem pasaulē). Pasaule uzzina, ka mums, ES nomalē, ir globālas nozīmes bagātības - meži, kuras bezatbildīgi šķērdējam. Varbūt arābi, tuksnešu tautas, mežus vērtē augstāk nekā mēs, „kokos dzīvojošie, sēnes ēdošie”?
Privātās sarunās nostiprinās iespaids, ka cilvēki redz pārāk daudz izpostītu mežu. Pamazām, kopš 2.02.2011., publiskajā telpā sācies sniega pikas efekts – aizvien biežāk dažādos medijos parādās ziņas un viedokļi par Latvijas mežu likteni. Tomēr man neliek miera jautājums – ja no ārpuses deus ex machina nebūtu parādījies, vai mēs vispār sarosītos, vai arī mūsu novērojumi paliktu ķēķa sarunu līmenī, kā parasti? Vai mēs krupi norītu, ja (mūsu?) valsts tērē nākotnes resursus šodienas krīzei, kas gan ir īslaicīga, ja salīdzina ar viena koka mūžu? Bet cilvēkam gribas ēst tagad un tūlīt.
Marijai Antuanetei pieraksta spārnoto frāzi „Ja nav maizes, lai ēd kūkas!”. Festivālā ēdīsim kūkas kā mežu un privātās sarunās spriedīsim: par ko vispār ir runa un kas pasūta mūziku? Kas ir un kas nav svarīgi? Vai norīt krupi? Un kas mēs esam pasaules kartē, ja mūs pamana pat tālajā Katarā?
(I.C.)
Izolde Cēsniece (LV)
Māksliniece, scenogrāfe, mākslas recenziju autore. Ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas nodaļā (2001), veidojusi scenogrāfijas teātra izrādēm. Ar performancēm, instalācijam piedalās izstādēs un mākslas projektos kopš 1998.gada. Piedalījusies SURVIVAL KIT-1,-2 (2009;2010); izstādē „6. Elements” (2003), Transvisit (Dānija, 2002), mākslas projektā re:publika (2003), izstādē „Daba.Vide.Cilvēks” izstāžu zālē Arsenāls (2004), izstādē „Ainavas laboratorija” Pedvālē (2000), izstādē „Personīgais un Sociālais” izstāžu zālē Arsenāls (2000), Rauma Biennalē (1998) u.c.