Birojs, mīļās mājas
(Office sweet home)
2019
Fotoinstalācija, ierāmēta, pigmentēta druka, 15 fotogrāfiju sērija, dažādi lielumi, iegravēts teksts, izšūts teksts, metāla balsti, galds, 3 terases krēsli, Neaizmirstules, ierāmētas puķu sēklas, 29,5 × 37 cm
Ar mākslinieces un Temnikova & Kasela Gallery atļauju
Viltus atpūtnieka suvenīri (Souvenirs of the false vacationer)
2019
47 suvenīršķīvji, teksts uz stikla un sienas, dažādi izmēri, turpinās
Ar mākslinieces un Temnikova & Kasela Gallery atļauju
Izstādes Viltus atpūtnieks nosaukums aizgūts no Rolāna Barta esejas Rakstnieks atvaļinājumā, kurā autors aplūko rakstniekus no buržuju viedokļa – viltus strādnieki, kuri līdz ar to var būt arī tikai viltus atpūtnieki. Zināšanās balstītajā ekonomikā robežas starp darbu un atpūtu kļūst komplicētākas, radošais darbs kļuvis nesaraujami saistīts ne vien ar kultūras jomu, bet arī citām, un ir nepieciešamas lielas pūles, lai pat mirkli varētu atrauties no profesionālās vai darba dzīves.
Laikmetīgā darba kultūra prasa, lai cilvēki būtu nepārtraukti pieejami. Rietumos strādāšanai ir spēcīgs morālais aspekts, līdz ar to nestrādāšana ir zīme, ka cilvēks ir nopietni slims vai arī kaut kādā ziņā izvirtis. Līdz ar to – lai arī mēs to varbūt nepamanām – mēs pavadām savu brīvo laiku strādājot, meklējot darbu, gatavojoties darbam, domājot un raizējoties par darbu. Robežas starp darbu un atpūtu kļuvušas izplūdušas arī tāpēc, ka biroju interjeri kļuvuši aizvien ērtāki un patīkamāki, izplatās arī darbavietas mājās. Šīs telpiskās izmaiņas rada vēsāku, dzestrāku gaisotni, bet vai šī brīvība ko dod darbiniekam, vai arī tā ir tikai ilūzija?
Darba Birojs, mīļās mājas centrā ir darba neredzamie aspekti, par piemēru ņemot laikmetīgo biroja vidi. Darbs pie sērijas Viltus atpūtnieka suvenīri turpinās. Tā ir ideju un atslēgvārdu kolekcija no dažādiem tekstiem par darbu un atvaļinājumu.
https://www.ekkm.ee/naitused/i-exhibition-19/
Mākslinieces biogrāfija:
Sigrida Vīra (1979) ir foto un instalāciju māksliniece, kas dzīvo un strādā Tallinā. Savos darbos viņa pēta sociālos kontraktus, morālās normas un noteikumus: ierastos “ikdienas instrumentus”, kas tiek izmantoti, lai sabiedrība varētu funkcionēt, kaut gan to lietošana nereti netiek ievērota, jo notiek šķietami organiski. Māksliniece gan veido atsevišķus projektus, gan piedalās Visible Solutions mākslinieku kolektīvā.