en

Programma

Kommunalka-Community


Kommunalka-Community bija festivāla Survival Kit 11 publiskā programma, kas norisinājās gan festivāla telpās, gan ārpus tām kā raidījumu cikls radio Naba. 


Nosaukums Kommunalka-Community iezīmē jautājumus un problēmas, kas Latvijā pastāv, veidojot iekļaujošu sabiedrību. Bieži vien šķiet, ka mēs esam kaut kur pa vidu – nevēloties pieņemt etniskās, rasu, seksuālās minoritātes, it kā šo kopā sadzīvošanu joprojām uzspiestu padomju laika kommunalkas princips jeb komunālais dzīvoklis, kurā dažādiem cilvēkiem piespiedu kārtā nācās mitināties vienā mājoklī. Turklāt, šķiet, ka tikpat lielu pretestību izraisa arī no angļu valodas speciāli netulkotais vārds 'community' jeb 'kopiena', kas aicina domāt par pozitīvā un iekļaujošā mijiedarbībā balstītiem kopā dzīvošanas formātiem. Kāds tad ir un kāds varētu būt Latvijas sabiedrības modelis starp kommunalku un community? Šajā telpā kopā kopā ar uzaicinātajiem viesiem mēģināsim saprast problēmas, raisīt diskusijas un meklēt risinājumus iekļaujošākas nākotnes sabiedrības veidošanā.

Lasīt vairāk

DŽORDŽO AGAMBENA: Grāmatas tulkojuma atklāšana


Džordžo Agambena grāmatas atklāšana "Tulkojumu sērijas" ietvaros


Latvijas Laikmetīgā mākslas centra “Tulkojumu sērija” mērķtiecīgi veidota un attīstīta kopš 2003. gada un kopš tā brīža Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs ir izdevis 15 tulkojumus ar nozīmīgiem tekstiem estētikas un mākslas teorijas laikā. Kā pirmo grāmatu “Tulkojumu sērijā” izdeva Valtera Benjamina rakstu krājumu “Iluminācijas”, kas nāca klajā 2005. gada jūnijā un ir izpārdota. Tā ir saņēmusi kritiķu atzinīgu vērtējumu, kā arī tā tika nominēta laikraksta „Diena” gada balvai kultūrā. 2006. gada februārī tika izdota Volfganga Velša grāmata „Estētikas robežceļi”, savukārt 2006. gada decembrī tika izdots Rolāna Barta darba “Camera lucida. Piezīme par fotogrāfiju” tulkojums latviešu valodā. Grāmata izraisīja lielu interesi sabiedrībā, un 2007. gada janvārī tika nominēta laikraksta „Diena” „Gada balvai kultūrā”. Tāpat filozofijas portālā „Satori” notiekošās diskusijas ir guvušas plašu rezonansi, kā arī filozofu un fotogrāfijas speciālistu vidū ir mudinājušas apspriest nozīmīgu teorētisko darbu par fotogrāfiju trūkumu latviešu valodā. 2010. gadā tika izdota vēl viena autora grāmata šajā sērijā - “Sēru dienasgrāmata”. 2007. gada septembrī tika izdots Morisa Merlo – Pontī darba “Acs un gars” tulkojums latviešu valodā, savukārt 2008. martā – Žana Fransuā Liotāra grāmatas “Postmodernais stāvoklis. Pārskats par zināšanām” tulkojums. Vēlāk sērijā iznākušās grāmatas ir Sūzenas Sontāgas “Par fotogrāfiju” (2008; izpārdota), T. Adorno un M. Horkheimera „Apgaismības dialektika” un Nikolā Burjo grāmata „Attiecību estētika” (2009). 2015. gadā tika izdoti divi Borisa Groisa sacerējumu tulkojumi: „Komunisma Pēcvārds” un „Mākslas spēks” un Mišela Fuko esejas „Šī nav pīpe” tulkojums. 2017. gadā izdota Gija Debora grāmata “Izrādes sabiedrība”, 2018. gada nogalē izdota Valtera Benjamina “Maskavas dienasgrāmata” un 2020. gada janvārī – Žaka Ransjēra “Attēlu liktenis”. Šogad plānots izdot Džordžo Agambena eseju izlasi un turpināt darbu pie Krisas Krausas romāna “Es mīlu Diku” (I love Dick) tulkojuma latviešu valodā. Turpmākos gados plānots tulkot nozīmīgo Pjotra Petrauska darbu "Māksla un demokrātija Eiropā post-komunisma periodā" un itāļu filosofa Franko "Bifo" Benardi darbus, kas veltīti post-humānismam.