Kognitīvā disonanse
2020
Audekls, akrils, eļļa
125 × 170 cm
Bauda piedzīvot mirkļus, kas nav ērti. Neērtas pieredzes, kuras rezultējas izaugsmē vai vismaz emociju pārnesē. Emociju nolasīšana kā piepildošs process. Tā vārdā vērts provocēt. Kļūdīšanās, nemitīgā kļūdīšanās, saskarsmes neprognozējamību sekmē kļūdīšanās. Neatzīt, bet, ja gadās atzīt sev, tad vismaz neizrādīt. Nezaudēt. Kļūdu novērošana komunikācijā kā baudpilns process. Pārākuma sajūta uz šī fona. Pārākuma sajūta kā prece. Alkas, vēlmes, ilgas un, iespējams, pat vajadzības kā valūta. Novērošana, kontrole kā tirgus.
Jā, kopā ņemtas, novērošana, datu vākšana un kontrole ir tirgus. Ar šiem instrumentiem tirgus man parādīs vajadzīgās lietas, vajadzīgās idejas, izglītību. Nodrošinās drošību, bet – ak vai! – arī paklausību. Novērošanas fenomens mani apgādā ar naida sajūtu, ar skaudību. Tās ir kā asinsrite. Apgādā ar nepārejošu trauksmi, kur mierina vienīgi tās pozīcijas, kurās esmu pārāka. Tirgus virtuālajā vidē ir spilgtāk redzams, bet tas pastāv arī tepat uz ielas. Tā pati novērošana, datu vākšana un kontrole. Statistika, maksājumi, luksofori, menti un apsardze. Alkas paslīd garām skaistas sievietes veidolā. Vēlmes un vajadzības uzglūn no skatlogiem un izkārtnēm. Skatieni, kuros ierakstītā iekāres iespējamība liek justies derīgai. Masa, garlaicīgā un pārgurusī masa atgādina par privilēģijām. Bet, ja spēj ar paštēlu izraisīt riebumu, tā ir uzvara. Identitāte, centieni apzināt arī riebeklības, ko tā ietver, piesliešanās naratīviem – tā vizualizēju šo nežēlīgo kapitālisma aspektu, kur pārākuma sajūta ir prece. Patoloģiska pašcieņas problēma, kas sekmē iepriekš minēto kļūdīšanos.
Envija
Kognitīvā disonanse ir pretrunas personas uzskatos, vērtībās, arī rīcībā, kas izraisa psiholoģisku stresu, no kā prātam ir tendence atbrīvoties, mainot uzskatus vai vērtības, attaisnojot rīcību.
Mākslinieces biogrāfija:
Forma ir tikai rezultāts, atkarīga no iedzimtā rokraksta. Mana personīgā skaistuma izjūta paģēr būvēt risinājumu no blīva (domas) materiāla. Sokratiskā šķīstīšanās manā gaumē nav homogēna emocija, bet gan kognitīvai disonansei līdzīgs stāvoklis. To pamatoju un attaisnoju esības (intīmais) un pastāvošā (ārējais) daudzslāņainībā. Uzkārties mākslas darba priekšā, kad cenšos to tulkot, – bauda. Tāpat intelektuāli baudpilni ir centieni saprast, kas te notiek, jau atkal uzkaroties puspatiesībās.