Bez nosaukuma
Instalācija. 2016
Darba formu iespaidojusi sakrālā ģeometrija, zelta griezums, Lekorbizjē, dabas likumi, Vilhelms Raihs, orgonīti, ķīmisko trašu regulatori, akmeņu enerģijas, kristāla altāri, placebo efekts, retumu kabineti, fenšui, totēmi, spēka vietas un cita veida “dziedināšanas formas”. To kombinācijā izmantoti tādi materiāli kā rīkstes, ragi, ērkšķi, vīnogulāju stīgas, olas, jūras gliemežvāki, oļi, saknes un orgonīti. No tiem veidotie mājas altāri, izvietoti dažādās K. K. fon Stricka villas vietās. Darba idejas pamatā ir uzskats par sakarībām un smalko robežu starp racionālo un iracionālo, par to, kā cilvēkiem nepieciešams “cilvēciskot” jeb “pieradināt” telpu, cenšoties izprast pasaules un dabas likumus un mēģinot kontrolēt to, kas vēl tikai notiks. Līdzīgi arī modernisma māksla un arhitektūra tiek uzskatīta par kaut ko racionālu, kā pamatā ir noteikti un šobrīd jau gandrīz neapšaubīti likumi, piemēram, baltas sienas, vienkāršas kubiskas formas un taisni leņķi, lai gan to izskats varētu būt arī gluži atšķirīgs. No otras puses, tā pamatā ir Vilhelma Raiha zinātniskā darbība un viņa radītais orgona jēdziens, primārā kosmiskā enerģija, kas mūsdienās materializējusies orgonītos – ezotēriskos dekoratīvos objektos.
Par mākslinieci
Katažina Pšezvanska (1984) dzīvo un strādā Varšavā. Viņas darbos bieži iekļautas atsauces uz dabu un arhitektūru ar nolūku caur šo abu jomu apvienojumu uzlabot cilvēku dzīves apstākļus. Viņa tiecas savu mākslu padarīt pilnīgi utilitāru. Pšezvansku iedvesmo gan lokālā arhitektūra un 20. gadsimta arhitektūras klasiķi, gan augu valsts un lielizmēra ģeoloģiskie fenomeni. Viņa veido arhitektoniskas intervences, instalācijas un gleznas, bieži izmantojot dabas materiālus, piemēram, akmeņus, minerālus vai augus. Pšezvanska studējusi glezniecību Tēlotājmākslas akadēmijā Varšavā un piedalījusies izstādēs, ko rīkojušas nozīmīgas poļu un vācu mākslas institūcijas.