Zīmējumi
Bristoles papīrs, krāsainie zīmuļi. 1977-1988
Latvijas Nacionālais arhīvs
Savas dzīves laikā Valdheims radīja vairāk nekā 600 zīmējumus, 50 neliela izmēra skulptūras un neskaitāmus pētījumus, kurus vizualizēja ar ģeometriskiem sistēmu plāniem. Zīmējumi tika veidoti ģeometriskās abstrakcijas stilistikā, pakārtoti mākslinieka izveidotajai teorijai. Sākotnēji, lai ilustrētu dažādu nozīmīgu autoru idejas, Valdheims veidoja kartes un zīmējumus, kas laika gaitā tika papildināti ar krāsām un palielināti apjomā, radot sarežģītām sistēmām līdzīgus mākslas darbus. Strādājot ar krāsainiem zīmuļiem, katrā darbā Valdheims meistarīgi kombinēja toņus, nereti vienai krāsai radot visdažādāko gradāciju nokrāsas. Katra zīmējuma pamatā ir viņa izstrādātā ģeometrizācijas sistēma, ko veido koncepts par kompromisu cilvēku attiecībās. Pēc Valdheima teorijas, cilvēka prātu iezīmē trīs jēdzieni, kas atspoguļojas arī viņa zīmējumos: ekstensīvs, kas viņa darbos atbilst kvadrātam, intensīvs, ko ilustrē punkts, un integrāls, kuru simboliski apzīmē rombs jeb dimanta forma. Ģeometriskās formās veidotās intelektuālās kartes ir liecība Valdheima centieniem izprast cilvēku prātu.
Par mākslinieku
Žanis Valdheims (1909–1993) ir latviešu izcelsmes mākslinieks un filozofs, kurš Otrā pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās uz Rietumeiropu, bet 1952. gadā pārcēlās uz dzīvi Kanādā. Lai izprastu cilvēka prāta, sajūtu un rīcības mijiedarbību, Valdheims aktīvi interesējās par filozofiju, psiholoģiju un zinātni. Nododoties aktīvai pētniecībai, viņš izstrādāja savu īpašu ģeometrizācijas teoriju un sistēmu, kas atspoguļojās arī viņa zīmējumos. 1974. gadā mākslinieks iepazīstas ar Īvu Žansonu, pēc kura iniciatīvas notiek pirmā Valdheima izstāde. 1985. gadā Valdheims iestājas Kvebekas Universitātes Filozofijas fakultātē, bet 1987. gadā izveido apjomīgu dokumentu, kurā sakārto un vispārina savas koncepcijas, kā arī, izmantojot 23 figūras, paskaidro ģeometrisko abstrakciju.