Te pateikts viss, ko viņas nedrīkstēja teikt
Un tu apklusi
Par norisēm ģimenē (pirmajā vietā, kur mēs ielaižam saknes) un dažādajiem valodas veidoliem, kuros izteikts un aprakstīts tas, kā pareizi jādzīvo, es pirmoreiz uzzināju tieši no tekstilijām, ko pazīst kā falvédők jeb “sienas dekoriem”.
Šīs tekstilijas, kas paredzētas sienu pasargāšanai, savulaik no Vācijas izplatījās uz Ungāriju un citām Eiropas zemēm, kā arī Amerikām; šo pārklāju nolūks ir pasargāt virtuves sienas no nevēlamiem traipiem, sodrējiem un taukiem. To veidošanas tradīcija, iežmiegta starp laikmeta ideoloģiju perspektīvām un starp diviem kariem, ar rakstītā vārda un attēlu palīdzību sniedz ieskatu to elementu vēsturē, kas veidoja dzimtes lomas ģimenē un noteica sieviešu pienākumus un uzvedību. Taču rokdarbi un izšūšana skaitījās arī vaļasprieks, kurā tika izpaustas sieviešu ilgas un sapņi, veidojot kopīgu valodu un atmiņas, kas no vecmāmiņas tika nodotas mātei un tad meitai. Lai arī tādi teikumi kā “Lielākā laime un lielākais prieks ir mana klusā mājas dzīve” vai “Sieviete, kas mīl savu saimnieku, viņu labi ēdina” sievietēm atgādina par viņu dienišķajiem pienākumiem, šajos izšuvumos nojaušama arī izšuvēju vēlme palikt kopā, izšķirties vai zaudēt galvu.
Līdz ar to tie lasāmi arī kā privāti un kolektīvi arhīvi, kas ļauj pa spraudziņu ieskatīties noteikta laikmeta ģimeņu dzīvēs. Cikla “Te pateikts viss, ko viņas nedrīkstēja teikt. Un tu apklusi” centrā ir augiem raksturīgie daudzbalsīgie un daudziem dzimumiem piederošie veidoli un izdzīvošanas stratēģijas, kas atgādina, ka mēs esam nevis dabas pavēlnieki, bet gan tās daļa. Savvaļas augi izjauc ierasto kārtību, priekšstatus un iesakņojumus. Varbūt to izkoptie pretošanās veidi var kalpot kā atgādinājums cilvēcei par sen aizmirstiem rīcības un izturēšanās modeļiem?
Šie audumi nākuši no manas ģimenes krājumiem un reprezentē atmiņas par mājas dzīvi. Izšujot mani iedvesmoja nezāles un invazīvi augi, tādi kā neaizmirstules, princešu koki un vībotnes, kas pārņem un pārveido cilvēces mantojumu.