Neatalgotās performances
>> Andreja Upīša memoriālais muzejs
Pirms 1990. gada nebija daudz cilvēku Stambulā, kuri zinātu par gagauziem, pareizticīgo kristiešu kopienu, kuri dzīvo Moldāvijas dienvidos, kuri cēlušies no tjurkiem, kuru etnoģenēze meklējama pie ciltīm, kuras dzīvoja Vidusāzijas līdzenumos un runāja skaidrā Balkānu turku valodā .
Būdami pakļauti bizantiešiem, seldžukiem, osmaņiem, bulgāriem, rumāņiem un krieviem, vēstures gaitā viņi bija spiesti dzīvot, pretodamies valodas, reliģijas un kultūras eksternalizācijai un spiedienam. Pēdējā 20.gadsimta desmitgadē līdz ar radikālām režīmu maiņām viņi atkal tika ierauti imigrācijas viļņos, un viņu valodas zināšanas kļuva par priekšrocību viņu sievietēm nelegāla darba meklējumos Turcijā par mājkalpotājām. 2005. gada sākumā tādās Dienvidmoldovas pilsētās kā Komrata, Čadirlunga vai Vulkenešti gandrīz katrā ģimenē ir kāda sieviete, kura strādā Stambulā nelegālos apstākļos.