Spoku nometne, 2012
keramika, guļammaisi; mainīgs izmērs
„Spoku nometne“ ir instalācija, kas veidota no guļammaisiem un keramikas suņu galvām — objektiem, kurus nav tik viegli saistīt vienu ar otru. Figūras, kuru radīšanai šie objekti izmantoti, ir neviennozīmīgas: nav skaidrs, vai tās attēlo izstumtos, labākos draugus, fantastiskas, metaforiskas būtnes vai arī nāves priekšvēstnešus. To krāsainās un rotaļīgās formas var uztvert arī kā atsauci uz Rīgas cirka ziloņu mītni, kurā tās izvietotas, vai arī kā zināmu klaidonību, kas saistīta gan ar savvaļas suņiem, gan ceļojošo cirku. Tā kā asemblāža saistīta ar suni kā ikonu, to var uztvert arī kā talismanu, kas satur burvju vārdus ceļotājiem no vietas uz vietu, klejotājiem un pieaugošajā galaktikā pazudušiem starpzvaigžņu kosmosa kuģotājiem.
Lemsalu rada objektus un akcijas, kas balstīti gan uz tautas tradīcijās sakņotiem paņēmieniem, gan uz iztēlotiem scenārijiem, kuri smelti no futūristiskām nākotnes pasaulēm. Nākusi no keramiķu vides, viņa daudzslāņainos darbos eksperimentē ar materialitāti un abstrahētām ķermeņa koncepcijām, atšķirīgus materiālus kombinējot smalkās asemblāžās. Cilvēka un ar to nesaistītu ķermeņu formu porcelāna skulptūras savienotas ar atrastiem dabiskiem materiāliem, piemēram, kažokādām, ādu un vilnu. Šīs instalācijas funkcionē gan kā pašpietiekami naratīvi, gan arī kā Krisas Lemsalu performanču skatuve — skulptūras kļūst par rekvizītiem un mākslinieces kostīmu sastāvdaļām. Savos jaunākajos darbos (piemēram, Going, going, kas veidots kopā ar Kipu Malonu Performa 17 biennālē Ņujorkā, kuras kuratores bija Esa Nikle un Maike Gauvenberga) māksliniece pievienojusi savām performancēm jaunu elementu — sadarbību ar mūziķiem.
Mājaslapa: www.krislemsalu.com