Andris Grinbergs / Laima Žurgina. Neglītais pīlēns – cilvēka bērns.
Režisore Laima Žurgina, Dokumentālā filma, 20’48”, 1985
Filma vēsta par laiku no 1976. gada, ko mākslinieks Andris Grinbergs pavadīja, strādājot internātpalīgskolā Mazirbē, kurā mācījās jaunieši ar mācību grūtībām, bieži vien no nelabvēlīgām ģimenēm. Grinbergs pasniedza zīmēšanu, adaptējot palīgskolai mākslinieka un pedagoga Borisa Ņemenska programmu, kas Maskavā tika sastādīta visai PSRS. Attīstot savu ideju par mākslu kā terapiju, Grinbergs izveidoja ciklu „Ābele”, kura ietvaros jaunieši izvēlējās koku no skolas dārza, par ko tie rūpējās, kuru zīmēja un ar ko sarunājās vēstulēs. Filma atsedz nelielu epizodi, kas parāda, ka padomju laika unificētajā kultūrtelpā varēja ienākt un pastāvēt (lai gan dažkārt tikai uz īsu brīdi) gan andergraunda kultūras parādības, gan arī radikālas alternatīvās izglītības metodes.
Par mākslinieku
Andris Grinbergs (dz. 1946, Rīgā, Latvijā) ir hipiju kustības pārstāvis un mākslinieks, kas Latvijas mākslas scēnā ienāca 20. gs. 60. gadu beigās, kopā ar domubiedriem veidojot tādas padomju laikā neatbalstītas mākslas formas kā performances un hepeningi, ko iemūžināja fotogrāfi Atis Ieviņš, Māra Brašmane, Jānis Kreicbergs un citi. Pazīstamākās no Grinberga radošajām izpausmēm bija performance “Jēzus Kristus kāzas” un eksperimentālā kino entuziastu Biroja grupas īsfilmu sērijas ietvaros tapušais “Pašportrets” 1972. gadā. Kopš 70. gadu vidus mākslinieks darbojās kā pedagogs, pasniedzot zīmēšanu Mazirbes internātpalīgskolā, kā arī mācību iestādēs Rīgā.
Teksts: Inga Lāce