Annika Eriksson. Es esmu suns, kas vienmēr bijis šeit (cilpa). Video cilpa, 7’, 2013
Es esmu suns, kas vienmēr bijis šeit (cilpa)
Video cilpa, 7’, 2013
Videodarbs „Es esmu suns, kas vienmēr bijis šeit (cilpa)”, kura darbība norisinās Stambulas nomalē, pievēršas pārejas momentiem un marginalizētai laika izjūtai, parādot to caur ielas suņa prizmu. Klaiņojošie suņi, ko varas iestādes padzinušas uz nelieliem, ierobežotiem nomales rajoniem un nevienam nepiederošām teritorijām ārpus aizvien augošās lielpilsētas, pastāvīgi pārvietojas līdz ar ģentrifikācijas un korporatīvās pilsētbūvniecības robežām. Izmantojot videocilpu un atkārtojumus, Eriksone velk paralēles starp šo procesu un laika izjūtu, aplūkojot tagadni kā sarežģītu plaisu starp pagātni un nākotni ‒ pārrāvumu, kurā, sarūkošās publiskās telpas uzkurināts, arvien pieaugošais izdzēšanas process likvidē arī citus eksistences un uztveres reģistrus. Darbs veidots pēc pasūtījuma 13. Stambulas biennālei 2013. gadā.
Par mākslinieci
Annika Eriksone (dz. 1956, Malmē, Zviedrijā), viena no starptautiski pazīstamākajām zviedru māksliniecēm, patlaban dzīvo un strādā Berlīnē. Viņa bija starp tiem, kas sāka tendenci projektu un performances mākslas darbu centrā likt reālas situācijas un sociālās mijiedarbības piemērus; šai ievirzei 90. gados bija arvien ievērojamāka loma. Līdztekus reālu notikumu dokumentēšanai Eriksone savos filmu projektos aizvien biežāk izmanto tādus paņēmienus kā inscenējumi un stāstījums. Šādi viņa bieži tematizē publisko pilsētvides telpu kā fonu, uz kura norisinās sociāli procesi un radikālas pārmaiņas; tie atspoguļo gan vispārpieņemtās normas, gan atšķirības un konfliktus, kas rodas sociālās mijiedarbības ietvaros un priekšstatos par kolektīvo.