Gernot Wieland. Zagšana un dziesmas. Video, 16:9, 22’40”, skaņa, krāsa, 2016
Zagšana un dziesmas
Video, 16:9, 22’40”, skaņa, krāsa, 2016
Kartupeļu nospiedumi
Eļļas krāsas, ūdenskrāsas, zīmulis, papīrs, kartons, 2017
Vīlanda Zagšana un dziesmas ir ārkārtīgi skaists, traģikomisks un humoristisks darbs, kura pamatu veido dejotājas Hildes Holgeres dzīvesstāsts. 1938. gadā Holgere, būdama ebrejiete, bija spiesta bēgt no Austrijas un sākt trimdas dzīvi Bombejā. Šī kustīgo attēlu kolāža sastāv no Super 8 mm filmas, video, akvareļiem, zīmējumiem, māla animācijas un Vīlanda tēva fotogrāfijām. Katrs kadrs nes savam medijam raksturīgo atmosfēru. Darbā atrodami gan stāsti par dzīvniekiem, psihoterapeitiem un Vīlanda mācībām katoļu skolā, gan pārdomas par Vīnes akcionistu gandrīz reliģisko indoktrināciju austriešu kultūrā, kā arī pārvēršanās par gliemezi, kurš sava stāstījuma gaitā izrādās kaut kādā veidā saistīts ar dažādām ainavām. Tāpat tajā iekļauta apcere par atmiņas un hierarhijas jēdzieniem un psihoterapijas seanss.
"Dejas ainas mēs filmējām kādā valsts iestādes ēkā, un tas man bija ļoti svarīgi. Uzreiz redzams, ka tā ir valsts iestāde, kur var pieteikties jaunas pases saņemšanai vai apprecēties, kur atrodas arī nodokļu inspekcija ‒ tā sakot, rit oficiālā dzīve. Es gribēju iekļaut šo vidi kā „citātu” no Austrijas pagātnes, jo toreiz taču bija tik daudz konkrētu cilvēku, kuri bija atbildīgi, kuri pieņēma šos lēmumus," Vīlands paskaidro.
Par mākslinieku
Mākslinieks Gernots Vīlands (dz. 1968, Hornā, Austrijā) patlaban dzīvo un strādā Berlīnē. Viņš darbojas galvenokārt ar tādiem medijiem kā filma, zīmējums un priekšlasījums un pēta sabiedrības un cilvēku psiholoģiskos stāvokļus. Savos darbos Vīlands sasaista personīgus stāstus, vēstures liecības, zinātniskus faktus un fiktīvus elementus ar dažādiem traģiskiem un komiskiem notikumiem, radot noslēpumainības un mistikas gaisotni ‒ lielākoties ar ironisku vai absurdu pieskaņu. Nesen mākslinieks saņēma laikmetīgās mākslas izstādes MOSTYN Open 20 balvu par darbu Zagšana un dziesmas un patlaban ir Berlīnes Senāta Kultūras departamenta stipendiāts.
Teksts: Zaša Kola, 2016