Krišs Salmanis. Savā nodabā.
Koks, adata, elektromotors, vinila plate, stiprinājums, 2016.
Krišs Salmanis. Krāsu paraugi: parastā žubīte, pupuķis, zilzīlīte, pelēkā dzērve, svilpis.
Akvarelis uz papīra, 2016.
Slaidā bērziņā iesprausta adata no vinila plates lasa pirms pāris gadiem ierakstītu žubītes dziesmu. Toreiz putns sēdēja rokas stiepiena attālumā līdzīga koka zarā, pats savas dziesmas apdullināts. Salmanim izdevās to nofilmēt. Kopš tā laika viņš reizēm iedomājas, kā sokas žubītei un kā šo gadījumu varētu kādreiz atdzīvināt. Instalācijā nav pastiprinātāja vai skaļruņu, situācija ir gandrīz analoga.
Par mākslinieku
Krišs Salmanis (dz. 1977, Rīgā, Latvijā) dzīvo un strādā Rīgā. Mākslinieka darbus raksturo konceptuāla pieeja, tiešums un vienkāršība, kuru nereti pavada ironisks skatījums un spēles elements. Salmani interesē identitātes jautājumi un sevis kā mākslinieka pašizziņa, kas visbiežāk tiek risināta ar kustīgu attēlu un instalāciju starpniecību. Pēdējā laikā viņu interesē dzejoļi un lietas, trokšņi un dziesmas, kā arī animācija un video. 2013. gadā kopā ar mākslinieku Kasparu Podnieku pārstāvēja Latviju 55. Venēcijas mākslas biennālē. 2017. gada sākumā Salmanis ieguva Purvīša balvu par izstādi Dziesma (2015), kas tapa sadarbībā ar mākslinieci Annu Salmani un komponistu Kristapu Pētersonu. Šobrīd visi trīs mākslinieki turpina sadarbību, gatavojot jau savu trešo kopprojektu, kas būs skatāms nākamā gada rudenī.