Earzoom
Instalācija, 2014
Tehnoloģiju attīstības rezultātā skaņas reprodukcija vairs nav atkarīga no fiziska objekta klātbūtnes, tādejādi radot dislokāciju starp to, ko redzam un to, ko dzirdam. Franču komponists un teorētiķis Pjērs Šēfers (Pierre Schaeffer) 20. gadsimta vidū formulēja akusmatiskās klausīšanās modeli, reducējot klausīšanās pieredzi uz skaņu atrauti no tās cēloņiem. Instalācija ir mēģinājums šo modeli apvērst, radot utopisku vidi, kurā objektu un skaņas saistība ir acīmredzama, bet šī acīmredzamība nebūt neizskaidro objekta un skaņas kompleksās attiecības, radot iespēju šizofoniskām spekulācijām par skaņas izcelsmi un saistību ar redzēto.
Par mākslinieku
Mārtiņa Roķa interešu priekšplānā ir cilvēka uztveres robežas, ķermeņa un telpas attiecības. Autors studējis filozofiju Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē un individuāli apguvis audio vizuālo programmēšanu. Kopš 90. gadu beigām eksperimentē ar elektronisko mūziku, strādājot ar skaņu dažādos kontekstos un formās, uzstājoties eksperimentālās mūzikas koncertos, veidojot instalācijas un skaņdarbus multikanālu sistēmām.