Oksana Zabužko (Оксана Забужко, 1960) ir rakstniece, dzejniece un esejiste – viena no mūsdienu nozīmīgākajām ukraiņu autorēm. Zabužko pirmais romāns "Lauka pētījumi ukraiņu seksā" (Польові дослідження з українського сексу), kas izdots 1996. gadā, kļuva par pirmo bestselleru neatkarīgajā Ukrainā un ir atzīts par grāmatu, kas neatkarības gados atstājusi vislielāko iespaidu Ukrainas sabiedrībā.
2004. gadā laikrakstā “Wall Street Journal” tika publicēts Zabužko raksts “Ukrainas Solidaritāte” (Ukraine’s Solidarity), kurā viņa paredzēja, ka Kijivā notiks vērienīgi protesti. Pēc šīs publikācijas Zabužko sāka dēvēt par "Oranžo Kasandru". Viņa pati sevi dēvē par “iztēles eksperti”, un uzskata to par savu rakstnieces pienākumu – dot savu pienesumu sabiedrībai vēstures pagriezienu mirkļos, kad vecā, labi izstrādātā kārtība vairs nedarbojas.
2022. gada 22. februārī Zabužko ieradās Polijā, lai prezentētu savu jaunāko grāmatu, bet 24. februāra rītā uzzināja, ka krievi sākuši apšaudīt viņas dzimto Kijivu un pati piespiedu kārtā kļuvusi par trimdinieci, kas nevar atgriezties savā valstī. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, Zabužko bez apstājas turpinājusi publiski skaidrot kara kontekstu, Ukrainas un Krievijas attiecību vēsturi un Krievijas imperiālās ambīcijas, un ir sniegusi desmitiem lasījumu un simtiem interviju dažādās valstīs. Neilgi pēc kara sākuma Zabužko uzstājās Eiropas Parlamentā, un viņas eseju “Krievijas problēma ir Krievija” (The Problem with Russia is Russia) šā gada 20. februārī publicēja laikraksts “The New York Times”.
2022. gada pavasarī un vasarā, atsaucoties itāļu izdevniecības "Einaudi" lūgumam, ukraiņu rakstniece Oksana Zabužko, uzturoties Polijā, uzrakstīja savu jaunāko grāmatu – gareseju "Visgarākais ceļojums" (Найдовша подорож). "Visgarākais ceļojums" rakstīts hibrīd-memuāru formā, kur trāpīgas personiskas atmiņas savijas ar kritisku analīzi un vēsturisko fonu.
Jautājumi, ar kuriem autore saskārās, atspoguļoja apkārtējo šoku par šo notikumu pavērsienu. “Vai šo karu varēja novērst?” viņi vēlējās zināt. Vai Putins ir vienīgais šī neprāta cēlonis? Ko katra puse liek uz spēles? Ko kara iznākums varētu nozīmēt pārējai pasaulei? To, ka Krievijas uzbrukums Ukrainai sākās jau 2014. gadā ar iebrukumu Donbasā un ar Krimas aneksiju, lielākā daļa rietumnieku nebija pamanījuši. Kā rietumu politiķi un intelektuāļi varēja nepamanīt, ka viņu vidū parādījies jauns Hitlers? Kāpēc viņi atkārtoja tās pašas kļūdas, ko viņu priekšgājēji bija pieļāvuši 20. gadsimta 30. gados? Šie ir daži no jautājumiem, uz kuriem Zabužko cenšas atbildēt savā jaunajā grāmatā, iepazīstinot lasītājus ar ukraiņu-krievu problēmu un kara kontekstu Ukrainā – vēsturi no ukraiņu perspektīvas.
Lai izprastu Ukrainas triumfa noslēpumu pār Krievijas militāro pārsvaru, autore aicina iedziļināties Eiropas vēstures notikumos pēdējo trīssimt gadu laikā. Zabužko tekstā pārskata un apgāž bieži dzirdētus mītus un stereotipus, kurus propagandē neskaitāmi sovjetologi un populāri Krievijas vēstures pētnieki. Zabužko pierāda, kā Ukrainas neredzamība pasaulei tikusi apzināti veidota, dodot iespēju tādām zvērībām, kādas pagājušajā gadā redzējām video un attēlos, kuri uzņemti Bučā.
Grāmatas nosaukums ir vārdu spēle: Zabužko atzīst, ka vairāk nekā gadu ilgusī atrašanās prom no mājām pēc pilna mēroga kara sākuma, lai Ukrainas cīņu līdzās armijai izcīnītu sabiedriskās domas frontē, ir bijusi arī viņas pašas garākais ceļojums.
Oksanas Zabužko grāmata "Visgarākais ceļojums" (Найдовша подорож) ir daļa no Latvijas Laikmetīgās mākslas centra tulkojumu sērijas.