Kad starptautisko ziņu virsrakstos tiek runāts par Baltkrieviju, tā lielākoties dēvēta par drošības apdraudējumu un Krievijas militāro poligonu. Baltkrievijas opozīcija tiek raksturota kā sašķelta, bet baltkrievu identitāte – vāja. Pārāk maz uzmanības pievērsts baltkrievu diasporai Eiropā, jo īpaši Latvijā, kuras skaits pieauga pēc nozagtajām prezidenta vēlēšanām 2020. gada augustā un vardarbīgajām represijām, kas apturēja sabiedrības protestus. Diskusijā “Paralēlās dzīves: citas Baltkrievijas pieredze” piedalījās vēsturiskās un pašreizējās baltkrievu diasporas pārstāvji un sabiedrotie Latvijā. Diskusijas mērķis ir sniegt ieskatu tādas tautas dzīves pieredzē, kas savu dzimteni zaudējusi vardarbīga autoritārā režīma dēļ. Tajā runāts par baltkrievu diasporas dažādajām pretošanās stratēģijām, viņu izpratni par dzimteni, identitāti un cerībām par Baltkrievijas nākotni.
Sarunā piedalījās Lizaveta Dubinka-Hušča (Лізавета Дубинко-Гуща), Nasta Zahareviča (Наста Захарэвіч) un Anna Ivane. Diskusiju moderēja Elizabete Vizgunova-Vikmane.
Elizabete Vizgunova-Vikmane ir Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece un TVNET GRUPA žurnāliste. Pašlaik studē doktorantūrā un ir vieslektore Rīgas Stradiņa universitātē. Kopš 2022. gada jūnija, viņa ir Baltkrievijas kaimiņattiecību politikas pētniecības tīkla (Belarus Research Network for Neighborhood Policy) koordinatore.
Dr. Lizaveta Dubinka-Hušča (Лізавета Дубiнкa-Гушча) ir baltkrievu izcelsmes vēsturniece un politoloģe, kas kopš 2001. gada dzīvojusi Dānijā. Viņa ir Dānijas Ārpolitikas biedrības vārdā izveidotā Baltkrievijas kaimiņattiecību politikas pētniecības tīkla zinātniskā redaktore. Lizaveta 2023. gada jūnijā tika iecelta par Dānijas Kultūras institūta (DKI) reģionālo direktori Baltijas valstīs un Baltijas jūras reģionā un vada DKI biroju Rīgā.
Nasta Zahareviča (Наста Захарэвіч) ir baltkrievu neatkarīgā žurnāliste un bēgle Latvijā. 2020. gadā viņa piedalījās protestos Minskā – par to tika divreiz notiesāta un bija spiesta pamest valsti, lai izvairītos no nelikumīgas un netaisnīgas kriminālvajāšanas. Kopš 2020. gada decembra, dzīvo Rīgā un turpina rakstīt par Baltkrieviju starptautiskajos medijos, vairojot izpratni par politieslodzītajiem un dažādām represijām Baltkrievijā.
Anna Ivane ir dzimusi Baltkrievijā. 1986. gadā absolvēja Baltkrievijas valsts universitāties filoloģijas fakultāti. 1986. gadā apprecējās un ar vīru atbrauca uz Latviju. No 1995. gada strādā Jankas Kupalas Rīgas Baltkrievu pamatskolā par direktora vietnieci un baltkrievu valodas skolotāju. No 2002. līdz 2018. gadam bija šīs skolas direktore.
Diskusija tika organizēta sadarbībā un dialogā ar biedrību “FreeBelarus”, kas sadarbojas ar baltkrievu bēgļu kopienu, kas ieradušies Latvijā pēc 2020. gada protestiem, ikdienā sniedzot integrācijas atbalstu, palīdzot izprast pilsoniskās sabiedrības darbības principus, sniedzot ieskatu Latvijas poltiskajā dzīvē un praktiski palīdzot pasākumu organizēšanā.Biedrība “FreeBelarus” tapusi 2022. gada sākumā, apvienojoties aktīvistiem, kuri sanāca kopā 2020. gada augustā pēc prezidenta “vēlēšanām” Baltkrievijā un izveidoja Twitter kontu @free_Belarus_lv. Jau trīs gadus, katru dienu, sekojot līdzi dažādiem ziņu avotiem, viedokļu līderiem un politiskiem lēmumiem, brīvprātīgie ziņo par jaunākajiem notikumiem Baltkrievijā latviešu valodā.
Pasākums notika projekta „Collective Community Movement“ ietvaros. Projektu realizē LCCA sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā, atbalsta - Vācijas Federatīvās Republikas Ārlietu ministrija