Latvijas sabiedrības plūdumu jau kopš neatkarības atgūšanas raksturo divas straumes – krieviski un latviski runājošās –, kas laika gaitā nevis satuvinājušās, paaudzēm nomainoties, kā varētu gaidīt, bet kļuvušas arvien nošķirtākas. Karš Ukrainā un tam sekojošās sociālpolitiskās pārmaiņas Latvijā lika skaļi un skaidri atklāties absolūtajai iekšējai informatīvās telpas segregācijai, uz ko lēni, bet nepārvarami gājusi Latvijas sabiedrība. Sarežģīto Latvijas krievu kopienas identitāti un pieredzi pētījām caur skarbi pazīstamiem trīs paaudžu stāstiem, kas apkopoti Staņislava Tokalova filmā "Viss būs labi". Bet pēc filmas noskatīšanās sarunā ar režisoru pievērsāmies solījumam, ka “viss būs labi”, vaicājot, kas ir tie šķēršļi, kas stājas ceļā šī stāvokļa sasniegšanai un kā tie apejami? Kopā ar Latvijas jauno aktīvistu grupu mēģinājām rast jaunas kopā būšanas formas.
Par filmu "Viss būs labi": Sekojot trīs dažādu paaudžu sieviešu likteņiem krievvalodīga Latvijas kinorežisora ģimenē, filma cenšas atspoguļot vienas ģimenes stāstu, veicināt empātiju pret kaimiņu, kura viedoklis var būt atšķirīgs.filma cenšas noskaidrot, kā dzīvo pusmiljonu lielā Baltijas krievu kopiena. Filmas pamatu veido trīs sieviešu dzīvesstāsti. Vecmāmiņa ir Otrā pasaules kara veterāne, kura 1955. gadā ieradās Latvijā labākas dzīves meklējumos. Māte strādā par pasniedzēju Transporta un sakaru institūtā, bet 18 gadus vecā meita ir jaunā māksliniece. Filma cenšas izprast, vai šai ģimenei ir izdevies atrast savu vietu Latvijas sabiedrībā 30 neatkarības gadu laikā.
Pasākums notika projekta „Collective Community Movement“ ietvaros. Projektu realizē LCCA sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā, atbalsta - Vācijas Federatīvās Republikas Ārlietu ministrija