Latvijas vecticībnieki ir viena no pasaules un Latvijas vēsturiskajām etnoreliģiskajām kristiešu kopienām ar vairāk nekā 350 gadu ilgu pieredzi dzīvot citticīgo un cittautiešu vidē, saglabājot savu ticību un tradīcijas, kopjot ieradumu būt krietniem kaimiņiem - strādīgiem, neuzmācīgiem, atturīgiem, bet reizē arī atbildīgiem un izpalīdzīgiem. Tomēr kaimiņu būšana ne vienmēr nozīmē laišanu tuvu klāt - savā ticībā, savu priekšstatu pasaulē, kurā tagadnei un nākotnei nav lielas nozīmes, jo, vecticībnieku skatījumā, Pareizticīgās Baznīcas shizma jau 17. gs. 2. pusē iezīmēja "pēdējo laiku" iestāšanos. Nav svarīgi, cik ilgi tie turpināsies cilvēciskajā mērijumā, būtiski ir, ka šajā pārlaicīgumā jāsaglabā stūrakmeņi, kuri veido vecticības pamatu - senai dievkalpojuma rits, kurā vienbalsīgajai dziedāšanai ir īpašs lūgšanas dziļums, dievbijīgi koptas paražas.
Vecticībnieku lūgšanu nami, rokrakstu grāmatas un ikonas – tas viss ir tikai redzama forma, kuru skar un apdraud gan laika zobs, gan cilvēku paviršība un aizmiršana. Bet šīs mūsdienās strauji izgaistošās pēdas ved pie dziļākās izpratnes par ticības saknēm un būtību. Vecticībnieku pieredzi ietekmēja vajāšanas, aizliegumi un aizspriedumi, tomēr viņu saglabātais sakrālais mantojums arī šodien ir avots, no kura var smelties iedvesmu un spēku mūsdienu absurdajā pasaulē.
Par vecticības sakrālo mantojumu, tā veidošanos un nozīmi mūsdienu Latvijā sarunājās vecticībnieku pētniece Nadežda Pazuhina, garīgās mūzikas komponists Andrejs Selickis un mākslinieks Kristaps Epners, kura video darbs “Maslova” (par Latgales vecticībniekiem un Maslovas lūgšanu namu) bija apskatāms Survival Kit 13 izstādē.
Kristaps Epners ir latviešu mākslinieks un grafiskais dizainers. Studējis Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā. Jau kopš pirmajām eksponētajām videoinstalācijām pieteicis sevi kā mākslinieku, kuru interesē mākslā reti pētītā pašdisciplīnas, rutīnas un pienākuma tēma. 2017. un 2019. gada Purvīša balvas nominants, darbi izstādīti Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, “AV17” galerijā Viļņā, Tallinas Mākslas zālē, “Den Frie” laikmetīgās mākslas centrā Kopenhāgenā, Jaunajā Tretjakova galerijā Maskavā, Etnogrāfijas muzejā Gdaņskā, Akureiri mākslas muzejā un citur.
Nadežda Pazuhina, Dr. art, LU FSI vadošā pētniece, kultūrvēsturniece un reliģiju pētniece. Pētniecisko interešu lokā ir vecticībnieku draudžu vēsture Latvijā un Baltijā, vecticībnieku kultūras prakses un sakrālais mantojums.
Andrejs Selickis ir mūsdienu akadēmiskās un tautiski sakrālās ievirzes latviešu komponists. Viņa radošās darbības un izpētes lauks ir bizantiešu-baznīcslāvu monodija ("zīmju dziedājums") un Latvijas sakrālās kultūras muzikālā kanona iespējamā arhetipija. Darbojas arī Latvijas Pareizticīgajā Baznīcā liturģiski muzikālajā jomā.