Padomju totalitārā sistēma, veidojot un daudzviet piemērojot noteikti ideoloģizētus estētiskos kanonus, līdz ar to radīja visplašākās iespējas t.s. intonatīvajai opozīcijai. Ikviens kultūras produkts, kas bija kaut vai tikai neitrāls attiecībā pret oficiozi proponēto metodi (apzīmētu kā sociālistisko reālismu), tās izteiksmes klišejām, potenciāli kļuva par antitēzi šai ideoloģizētajai estētikai un, tādējādi, arī tās pamatā esošajai ideoloģijai. Šī aizplīvurotā, bet teju visuresošā pretstāve, protams, neaprobežojās tikai ar akadēmiskās, profesionālās mākslas jomu, bet vēl daudz kuplāk sazēla popkultūras, izklaides un amatiermākslas sfērās, tā ietekmēdama lielum lielas sabiedrības daļas dzīvesveidu un dzīves izjūtu. Tas ir viens no nozīmīgākajiem, iespējams, pat pats nozīmīgākais no faktoriem, kas sagatavoja sabiedrību pagājušā gadsimta 80./90. gadu sociālajām un politiskajām pārmaiņām.
Diskusijas mērķis bija caur konkrētu procesa dalībnieku pieredzi atklāt intonatīvās opozīcijas izpausmes Padomju Savienības norieta posmā, sevišķi neakadēmiskās mūzikas vidē, un to nozīmi padomju totalitārisma kultūras un sociālo struktūru ārdīšanā, salīdzinot Latvijas un Vācijas kultūrvides un to pārklājumus.
Pēc diskusijas bija iespēja atgriezties tā laika skanējumā un kopīgi piedzīvot vismaz gabaliņu tā spēka, kas virmoja 90. gadu muzikālajā brīvībā, kopīgi ļaujot leģendārā diskžokeja Roberta Gobziņa radītajai deju mūzikai aiznest klausītāju kolektīvo un varbūt pat nepiedzīvoto atmiņu līkločos.
Eduards Liniņš ir Latvijas Radio raidījumu valdītājs/komentētājs. Kopš 2006. gada Latvijas Radio 1 veido raidījumus par vēstures, ārpolitikas, kultūras u.tml. tematiku.
Dainis Mjartāns ir beidzis Minsteres latviešu ģimnāziju, studējis Berlīnes universitātē politiku un komunikācijas zinātnes. Ieguvis maģistra grādu sabiedriskajās attiecībās. No 1995. - 2004. gadam strādājis “Radio Brīvā Eiropa” redakcijā, Prāgā. Viens no Pasaules latviešu jauniešu kongresa Haiko, Somijā 1989. gadā rīkotājiem. Iniciators Pasaules latgaliešu saietam 1992. gadā Rēzeknē. Kopš 2004. gada dzīvo Latvijā. Kopā ar domu biedriem Cēsīs izveidojis diasporas latviešu mākslas centru. Publicējies izdevumos "Diena", "Nordeuropa Forum", "Jaunā Gaita", "Laiks", "Via Latgalica", u.c. No 2012. līdz 2017. gadam Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) loceklis. Pašlaik Latvijas oficiālā izdevēja "Latvijas Vēstnesis" valdes loceklis.
Valdis Ābols ir tulkotājs un žurnāla “Rīgas Laiks” redaktors (kopš 2012. gada). Pagājušā gadsimta 80. gados bija dziesminieks, folkgrupas “Akcents” dalībnieks un Vides aizsardzības kluba aktīvists.
Zane Šmite ir JVLMA lektore, etnomuzikoloģe un folkloriste.
Roberts Gobziņš pazīstams arī kā Eastbam vai East Bam (māksliniecisko sakaru ar Westbam dēļ), ir latviešu izklaidētājs. Viņa karjera ietvērusi mūziķa, dīdžeja, MC, radio personības (bieži ar komisku pieskaņu) un deputāta kandidāta darbību. Visplašāk pazīstams kā daudzu grupu (Dzeltenie Pastnieki, NSRD, Diskomforts, 19 gadi pirms sākuma, Kaija, CSK, Fortress, Dzidriņas Megasistēma, Smalkie Regeji, Los Amigos, Resnie Putni, Twinkle Brothers) dalībnieks vai sadarbības partneris, kā arī 90. gados kā nacionāli veiksmīgs solo mākslinieks.
Organizēja: Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu.