en

Programma

Festivālā Survival Kit 13 sadarbībā ar Gētes institūtu notiks vērienīga pasākumu programma, kas pievērsīsies demokrātijas, vārda un izteiksmes brīvības jēdzienu izvērtēšanai Atmodas laika Latvijas, Ukrainas kara un mūsdienu politiskās dažādības kontekstā. “The Hearing Voices Café” programma iemājos festivāla ietvaros izveidotā pop-up kafejnīcā, kas sadarbībā ar “Borščs – vakariņas pie ukrainietēm” komandu būs atvērta visu festivāla laiku.


“Hearing Voices Café” projekts ir Gētes institūta projekts, kas tiek īstenots kā daļa no visaptveroša pasākumu kopuma ar VFR Ārlietu ministrijas mērķfinansējumu no 2022. gada budžeta papildinājuma Krievijas agresīvā kara Ukrainā seku mīkstināšanai.


Programmas kalendārs:

https://drive.google.com/file/d/1CUYzfgYwtjJsYloEU9JvUz4g2FaulFKQ/view?usp=sharing

Lasīt vairāk

3. septembris, SASIETĀS MĒLES


SESTDIENA, 3. septembris

Sasietās mēles
Saruna par iznīcināto valodu likteni

14.00

Norises vieta: “Hearing Voices Café”, Pils iela 23

Pasākums notiks angļu valodā.


Sākot ar kurdu iedzīvotāju militāru apspiešanu Turcijā, Sīrijā, Irākā un Irānā un beidzot ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, valodas politika bijusi centrālais jautājums daudzos vardarbīgos konfliktos, kas šobrīd plosās pasaulē. Šķiet, ka līdz ar daudznacionālo impēriju – gan Osmaņu impērijas, gan Padomju Savienības – sabrukuma un monoetnisko nacionālo valstu izveidošanos valoda kļuvusi par galveno iedzīvotāju politiskās un kultūras kontroles instrumentu. Dažas valodas oficiāli sankcionētas, bet citas skaustas vai aizliegtas pavisam. Šī vardarbība ietekmē ne tikai dzīvo paaudzi; tā kā valodas attīstība ir paaudžu paaudzes process, kas var ilgt simtiem gadu, valodas iznīcināšana izdzēš arī to, kas palicis no iepriekšējām paaudzēm. Kā rakstīja Valters Benjamins: “... pat mirušie nebūs pasargāti no ienaidnieka, ja viņš uzvarēs.”

Vēstures valodniece Olga Olina un mākslinieks Antons Vidokle diskutēs par valodas politiku jaunās filmas “Gilgameš: tā, kura redzēja dzīles”, kas pagājušajā vasarā tika uzņemta Turcijā kurdu valodā, kā arī “Apklusinātās mēles: apspiesto valodu laika grafiks”, ko viņi kopīgi izstrādājuši izstādei.


Par pētījumu:

Lielāko rakstītās vēstures daļu, kopš šumeru civilizācijas izgudrojuma rakstības laikā, valodas sadzīvoja relatīvā harmonijā pat tad, kad to runātājiem ar to neveicās. Dažas no tām plauka, bet citas vājinājās, tomēr nav piemēru par sistemātiskiem mēģinājumiem (vismaz mums tādus neizdevās atrast) aizliegt vai iznīcināt kādu valodu senatnē. Tikai līdz ar nacionālo valstu rašanos dažas valodas tika noteiktas par oficiālām, bet daudzas citas tika skaustas, apspiestas vai aizliegtas pavisam. Šķiet, ka šāda destruktīva politika attiecībā uz valodām un dialektiem radusies Eiropā un pēc tam kolonizācijas laikā izplatījusies visā pasaulē, lai gan jāpatur prātā, ka milzīgais dokumentu apjoms, kas koncentrēts uz Eiropas vēsturi uz visu citu civilizāciju rēķina, bieži vien rada optiskus izkropļojumus. Valodnieki aprēķinājuši, ka ar pašreizējo ātrumu līdz šā gadsimta beigām izzudīs gandrīz puse no 7151 pasaules valodas. “Apklusinātās mēles: apspiesto valodu laika grafiks” ir nepilnīgs pārskats par valodu politiku daudzās pasaules daļās, sākot aptuveni no nacionālo valstu rašanās brīža.


Par dalībniekiem:

Olga Olina ir poliglote, valodas vēsturniece un pamatiedzīvotāju un minoritāšu valodu aizstāve. Pašlaik viņa apgūst desmito mūsdienu un desmito seno valodu. Olga pasniedz sanskritu Berlīnes Humbolta universitātē un piedalās dažādos pētniecības projektos, kuru mērķis ir izprast nepietiekami pētītas valodas, piemēram, furu un Jukatekas maiju valodas. Viņa veikusi lingvistisko izpēti un līdzveidojusi Apklusināto mēļu laika grafiku.

Antons Vidokle ir mākslinieks, režisors, pasniedzējs un mākslas žurnāla “E-flux” dibinātājs un redaktors,dzīvo Ņujorkā un Berlīnē. Studējis gleznošanu Padomju Savienībā, 1981. gadā kopā ar vecākiem emigrējis uz ASV, kur turpināja mākslasstudijas Vizuālās mākslas skolā Ņujorkā. Daudzu nozīmīgu starp-tautisku projektu autors un līdzautors,starp kuriem var minēt īstermiņamākslas izglītības programmu “Unitendnationsplaza”. 2008. gadākopā ar Džulietu Arandu dibinātoplatformu Laika / Banka, kur mākslinieki, rakstnieki unkuratori var atbalstīt viens otru,daloties ar laiku un prasmēm, ne naudu. Daudzu starptautiski atzītu filmu autors.