Mūsdienās arvien biežāk runā par robežām, kas būtu jāuzliek vai ko varētu uzlikt runas brīvībai, jo tā tiek saistīta ar riskiem sabiedrībai. Uzbrukumi un nomelnošana internetā, spamošana, kūdīšana, sociālā miera un labklājības apdraudēšana, viltus ziņu izplatīšana, nepieņemama viedokļa paušana un izsekošana uz atklātās personiskās informācijas pamata – relevanti un mazāk relevanti argumenti tiek lietoti, lai attaisnotu domu, ka runas brīvība vairs nav bezierunu princips vai viena no indivīda un medija pamatbrīvībām. Tomēr demokrātija balstās tieši informētu viedokļu un argumentu apmaiņā un labākā risinājuma meklēšanā. Pēdējo gadu notikumi politikā un kultūrā parāda, ka, lai arī tehnoloģija atvieglojusi veidu, kā darīt savu balsi un līdz ar to viedokli citiem dzirdamu (piem., www.manabalss.lv ), tā automātiski nenes līdzi spēju uztver, saklausīt un pieņemt šo viedokļu daudzveidību un daudzbalsību jeb polifoniju, kas dabā ir visai ierasta un saskanīga.
Cilvēki, kas burtiskā nozīmē dzīvo 'uz robežas' vai vismaz pie tās, ikdienā saskaras ar lielāku skatpunktu un viedokļu daudzveidību un informācijas un interpretāciju skaitu nekā pārējie valsts iedzīvotāji. Tādēļ pieredzi ar savas balss lietošanu un runas brīvības situāciju šodienas Latvijā kopā ar Latvijas rezidentiem no Baltkrievijas un Kanādas, kas pie mums ieradušies samērā nesen, braucām skaidrot uz Piedruju un Indru pašā Baltkrievijas pierobežā. Diskusijas un atziņas gan atspoļotas video (uz kolorīta dabas, kultūras mantojuma un vietējās saimnieciskās darbības fona), gan arī tika attīstītas Rīgā Survival Kit 13 ietvaros notiekošajā diskusijā.
DALĪBNIEKI
Video veidotājas: Ineta Sipunova (LV), Kristīne Briede (LV), Ilva Skulte (LV), Līga Puriņa–Purīte (LV), Alena Kudrautsava (Baltkrievija), Mikalai Yankoits (Baltkrievija), Maryia Danko (Baltkrievija), Ieva Mežule (Kanāda), Pāvels Barančuks (Baltkrievija)