Andrjus Arutjunjans (1991, Viļņa) ir mākslinieks un komponists, kurš strādā ar objektiem, instalācijām un sadarbojas ar mūziķiem un izpildītājmāksliniekiem. Viņa darbu uzmanības centrā bieži vien ir muzikālie dialekti, muzicēšanas tradīcijas ārpus rietumu mūzikas paradigmas un perifēriskas zināšanas. Arutjunjans bieži strādā ar ezotēriskām, skaniskām formām, alternatīvām skaņošanas sistēmām un spekulatīvām mūzikas pieraksta sistēmām. Viņa jaunākās izstādes un performances notikušas CTM festivālā Berlīnē, FACT Liverpūlē, “Rewire” festivālā, “Documenta 14”, “Parliament of Bodies” Kaselē un Viļņas Laikmetīgās mākslas centrā. 2022. gadā Arutjunjans pārstāv Armēniju 59. Venēcijas biennālē ar personālizstādi “Gharīb”.
Arizonas klubs
Instalācija, 2022
Naktsklubs “Arizona Club Arba Lijoch”, četrdesmit bērni. Bāreņi (no iznīcinātajiem armēņu ciematiem Vaspurakanas, Karinas, Zeitunas, Sisas), maršējošais orķestris, ilgs ceļš caur Palestīnu uz Adisabebu, 1924. gads. Uzaicinājums kļūt par Ras Tafari, karaļa Selasije I, Imperatora maršējošo orķestri. “Eņģeļu koris”, kā saka viņš pats. Etiopijas valsts himnu sacerēja bēglis. Bet laiks rit. Zēni kļūst vecāki, pirmās mūzikas skolas, citi maršējošie orķestri, militārie orķestri, policijas orķestri, galma orķestri. Brīvajā laikā parādās nakts dzīves pasaule, klubi, džeza ieraksti, smaga elpa, dzīves dvaša. Mahmuds Ahmeds, Alemajehu Ešete un Tilahuns Gesese bieži apmeklē koncertus, studē pūtējos un sāk spēlēt dziesmas, diatoniskas, hipnotiskas, karstuma piesātinātas. Rodas žanrs, daži to dēvē par etiodžezu, no bēgļiem līdz maršu orķestriem, līdz lēnai, siltai metāla skaņai, kas trīs reizē ar gaisu.