Valdis Villerušs (1942, Ikšķile) mākslas izglītību ieguvis LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā, ko absolvējis 1968. gadā. No 1970. gada bijis Mākslas akadēmijas docētājs. 1997. gadā ievēlēts par profesoru, kopš 2016. gada – emeritētais profesors. Radošās darbības jomas: grāmatu grafika, kokgrebums, asemblāža. Piedalās izstādēs kopš 1968. gada (11 personālizstādes). Veicis vairāk nekā 250 izdevniecību pasūtījumus grāmatu mākslinieciskajam iekārtojumam un grafiskajai apdarei. Pētījis Latvijas grafikas un grāmatu mākslas vēsturi un publicējis rakstus par šo tēmu. Kopš 2000. gada LMA goda doktors.
Ojārs Vācietis “Zeme”
Kokgrebumi, 1978
Zeme ir viens no Ojāra Vācieša dzejas pamatmotīviem, viņa izpratnē – visa pamats. Dzejnieka daudzšķautnaiņi asociatīvo vēstījumu pavada aicinājums: “Izpēti zemi – / uz tās tev būs jāstāv, / pa to tev būs jāiet, / tajā jārok tev būs / un jāaprok…”. Paklausot un pētot, skatiens apraksta loku gar pamali, tādu pašu arī gar debesmalu. Grafiskā izteiksmē šis dubultloks dzejoļu krājuma “Zeme” un analogā angliskā izdevuma ilustrācijās ieguvis pusloka formu, kurā kārtu kārtām ir liktas asas smailes kā simboli autora durstīgajām un mezglainajām, daudzslāņainajām atziņām.
Miniatūrajā dzejas izdevumā “Zeme / Земля” (1979) iespiestie attēli ir izstrādāti kokgrebumā – iespiedtehnikā, kas 19. un 20. gadsimtā tika plaši lietota ilustrācijām. No Kaukāza bukša koka darinātajā stāvšķiedras iespiedformā ar smailiem kaltiņiem iegrebtie un ar tipogrāfijas krāsu novilktie attēli nav tiešas Ojāra Vācieša vārsmās pausto domu ilustrācijas. Tajos fiksētas mākslinieka sajūtas, kas uzplaiksnījušas, lasot viņa dzeju. Oļģerts Ābelīte kokgrebumā darinājis ilustrācijas Vācieša dzejoļu krājumam “Elpa” (1966).