en

Kapvani Kivanga

Kapvani Kivanga (1978, Hamiltona) ir frankofonā kanādiete, kura dzīvo un strādā Parīzē. Kivanga studējusi antropoloģiju un salīdzinošo reliģioloģiju Makgila Universitātē Monreālā un vizuālo mākslu Daiļo mākslu skolā Parīzē. Viņa saņēmusi Cīrihes mākslas balvu (2022), Marsela Dišāna balvu (2020), “Frieze Artist” balvu (2018) un “Sobey Art” balvu (2018). Kivanga pēta varas asimetrijas visaptverošo ietekmi, sastatot vēsturiskos naratīvus ar mūsdienu realitāti, arhīvu materiāliem un nākotnes iespējām. Viņas darbu pamatā ir pētījumi, ko rosina marginalizēti vai aizmirsti vēstures jautājumi, un tie īstenoti dažādos materiālos un medijos, tostarp tēlniecības darbos, instalācijās, fotogrāfijās, video un performancēs. Viņu pārstāv galerijas “Galerie Poggi” Parīzē, “Goodman Gallery” Johannesburgā, Keiptaunā un Londonā un “Tanja Wagner Gallerie” Berlīnē.

Mēle
Skaņas instalācija, 2007

Kapvani Kivangas skaņas instalācija “Mēle” iepazīstina ar runāto vārdu visā tā cilvēcīgumā. Angliski runājošā Kivanga lūdz brālim iemācīt viņai svahilu sakāmvārdus. Viņa tos atkārto vilcinādamās un ar angļu valodas akcentu. Darbs uzsver mācīšanos, dalīšanos un nepastāvību, kā arī runā par otrās paaudzes migrantu vispārējo stāvokli. Līdz ar dalīšanos nāk arī tulkojums.

*@!!?*@!
Skaņas instalācija, 2020


Protesta dziesmu vēsturē Ninas Simones dziesma “Mississippi Goddam” izceļas kā nozīmīgs žanra paraugs. Pirmo reizi tā ierakstīta 1963. gadā pēc rasisma motivēta nozieguma – 1963. gada 15. septembrī Birmingemā, Alabamas pavalstī (ASV) baltie rasisti zem afroamerikāņu 16. ielas baptistu baznīcas kāpnēm novietoja spridzekli, kas nogalināja četras meitenes. “Mississippi Goddam” tapa dažas stundas vēlāk. Simones dziesmai raksturīgs nepiekāpīgs, uzmundrinošs ritms, kas krasi kontrastē ar dziesmas atskurbinošo tekstu, kurā ir atsauces uz rasistiskiem incidentiem visā valstī un jo īpaši Amerikas dienvidos, kur bija spēkā Džima Krova likumi un notika vissmagākie rasistiskas vardarbības incidenti. Kad nāca klajā dziesmas ieraksts, radiostacijas atteicās to atskaņot un atdeva atpakaļ ierakstu studijai sabojātas plates. Televīzijas un radio pārraides cenzēja vārdu  , aizstājot to ar pīkstieniem. Koncertos Simone mainīja dziesmas tekstu, atsaucoties uz vietējiem rasistiskās vardarbības incidentiem, piemēram, 1965. gada martā Montgomerijā, Alabamas pavalstī aizstājot Tenesi ar Selmu un dziedot “Selma lika man zaudēt mieru” (Selma made me lose my rest). Tā bija atsauce uz policijas vardarbību pret tūkstošiem cilvēku, kas piedalījās vēsturiskajā gājienā no Selmas uz Montgomeriju. Šajā instalācijā dzirdams jauns “Mississippi Goddam” aranžējums mūziķu Laurianes Žilas, Nabo Clērhutas, Martas Gonzalesas izpildījumā, un to koordinēja Bianka Sallonsa.