Saņa Ivekoviča (1949, Zagreba) pašlaik dzīvo un strādā Zagrebā, Horvātijā. Viņa ir uzaugusi Dienvidslāvijas Sociālistiskajā Federatīvajā Republikā un pieder tai mākslinieku paaudzei, kuru apzīmē ar terminu “Jaunā mākslas prakse” un kura sāka darboties mākslā pēc 1968. gada. Ivekoviča nepārtraukti apstrīdēja mākslas lomu sabiedrībā, izmantojot dažādus medijus dzimumu, nācijas un šķiru krustpunktos. Viņas 90. gadu darbi pievēršas sociālistisko režīmu sabrukumam un kapitālisma un tirgus ekonomikas uzvaras ietekmei uz dzīves apstākļiem, jo īpaši sieviešu ikdienā. Viņa ir piedalījusies daudzās starptautiskās biennālēs un nozīmīgās izstādēs.
Atklāšana
Performance, 1976
Akcija notika mākslinieces pirmās lielās personālizstādes atklāšanas dienā muzejā. Viņa stāvēja pie izstādes ieejas, pie sirds turot stetoskopu ar pastiprinātāju, lai pukstēšanas skaņa tiktu pārraidīta caur skaļruņiem visā telpā. Viņa nerunāja ar apmeklētājiem, kas ienāca izstādē, viņas mute bija aizlīmēta ar līmlenti. Šī performance bijs skarbs komentārs par represijām un autoritārismu Dienvidslāvijā.
Vai viņa tam nav par vecu? (Par raganām)
Fotokolāža, zīmējums, 2013
Projektā iekļauti vēsturiski un mūsdienu attēli un teksti, kas saistīti ar raganām un raganu medībām. Šie skarbie un bēdīgi slavenie viduslaiku raganu zīmējumi tiek pretstatīti daudziem mūsdienu sieviešu stigmatizācijas un raganu medību piemēriem, parādot, ka patriarhālo struktūru centieni apklusināt un apspiest sievietes turpinās arī mūsdienās. Šīs fotokolāžu sērijas piemēri ir “Rio raganas” – “raganu medību” gadījums mūsdienu Horvātijā, Krievijas pankgrupas “Pussy Riot” dalībnieču ieslodzījums, kā arī dažādi sieviešu dedzināšanas gadījumi Āfrikā, kas minēti feminisma pētnieces Silvijas Federiči pētījumā un pēdējo gadu rakstos, no kuriem Ivekoviča smēlās iedvesmu šī darba tapšanai.
Jaunā Zagreba (Ļaudis aiz logiem)
Fotokolāža, digitālā druka, 1979
Darbs ir palielināta avīzē publicētas melnbaltas fotogrāfijas kopija, kurā ar zīmējumu iejaukusies māksliniece un kas dokumentē Dienvidslāvijas prezidenta Josipa Broza Tito un viņa sievas Jovankas svinīgo vizīti Zagrebā 1979. gadā. Drošības apsvērumu dēļ visi iedzīvotāji ielās, pa kurām bija plānota prezidenta un viņa pavadošās svītas pārvietošanās, tika aicināti netuvoties balkoniem un logiem, turēt tos aizvērtus, ar nolaistiem slēģiem. Tomēr, kā varēja noprast no vietējā laikrakstā publicētās fotogrāfijas, daudzi iedzīvotāji nepakļāvās rīkojumam un vēroja gājienu no saviem balkoniem. Māksliniece šos balkonus iekrāsojusi sarkanā, zilā un dzeltenā krāsā, radot ģeometrisku kompozīciju, kas kopā ar attēlotās modernisma ēkas taisnstūra režģi atgādina Pīta Mondriāna gleznu.
Darbs dara darītāju
Video, 1982
Ivekovičas 1982. gadā tapusī video performance “Darbs dara darītāju” ir suģestējošs darbs, kurā anonīma sieviete, aizsegta tērpā ar kapuci, vairākkārt cenšas piecelties, bet to nespēj, jo neredzams uzbrucējs viņu it kā notriec uz grīdas, kur viņa teatrāli izplājas, lai atkal pieceltos un atkal kristu nesakarīgu, satraucošu azartspēļu automātu džinglu un Merilinas Monro filmu skaņu celiņa mikšļa pavadījumā.