Vera Hodzoglu (1992, Atēnas) dzīvo un strādā Atēnās un Berlīnē. Hodzoglu mērķis ir fiksēt mirkļus un notikumus dokumentālās filmās un spēlfilmās, skaņas, foto un video instalācijās. Ieguvusi Stavrosa Niarhosa fonda stipendiju (2019), kā arī ir 22. Saloniku Starptautiskā GLAD filmu festivāla (2021) un 2. Pirejas filmu festivāla Atēnās (2018) laureāte.
ZEM SMILTĪM VIĻŅI
Video, 2020–2022
Covid-19 mājsēdes laikā māksliniece pavadīja laiku, ierakstīdama pilsētas skaņas uz sava balkona un īpašā vietā pie jūras. 120 stundu ilgā skaņu ierakstu procesā viņa veidoja dzīvu skaņas ainavu, papildinot to ar slēptu filmēšanu brīvā dabā. Hodzoglu interesē, kā Grieķijas un citu valstu valdībaa instrumentalizēja karantīnu, aizliedzot iedzīvotājiem atrasties tālāk par kilometru no savām mājām. Kad pusaudžu bariņi apmeklēja pamesto 2004. gada Atēnu olimpisko spēļu pludmales volejbola laukumu, viņi kļuva par varoņiem filmā bez vēstījuma. Teju horeogrāfiskajā un antropoloģiskajā dokumentālajā filmā gaidu un reizē pretošanās stāvoklī dzima centieni atjaunot un atgūt tiesības uz publisko telpu, kā arī uz ķermeņiem tajā. No pēcpandēmijas sociālpolitiskā stāvokļa caur jaunām pretošanās un revolūcijas formām. Caur paaudzi, kas par spīti apsūdzībām nejūtībā un apātijā ir “nogurusi no gaidīšanas” un atgūst savu lomu, vietu un balsi vēstures norišu vētrā.
Filma uzņemta tikai saulrieta laikā un fiksē vienas dienas izskaņu un metaforisku jaunas dienas rītausmu. Tajā saredzama visu cilvēcisko centienu nepieciešamā “sakāve”, kur neveiksme ir būtisks posms indivīda ceļā uz pašrealizāciju un centieniem panākt pārmaiņas.
Astoņpadsmit gadus un divus lokdaunus vēlāk, reaģējot uz sūdzībām par “vandālismu”, stadions tika slēgts sabiedrībai uz visiem laikiem. Līdz teritorijas pārbūves pabeigšanai to 24 stundas diennaktī apsargā privāts apsardzes uzņēmums.