Raeds Jasins (1979, Beirūta) ir libāniešu mākslinieks un mūziķis. 2003. gadā absolvējis teātra nodaļu Beirūtas Tēlotājmākslas institūtā un kopš tā laika ir attīstījis savu konceptuālo praksi, izmantojot dažādus medijus, piemēram, video, skaņu, fotogrāfiju, tekstu, tēlniecību un performanci. Jasina darbi bieži rodas, pētot viņa personiskos stāstus un to vietu kolektīvajā vēsturē, raugoties no patērētāju kultūras un masu ražošanas skatpunkta. Viņš ir bijis rezidējošais mākslinieks “De Ateliers” Amsterdamā (2008–2010), “Delfina Foundation” Londonā (2010 un 2014), Pasaules mākslu akadēmijā Ķelnē (2015), un ir “Abraaj Group” mākslas balvas laureāts (2012). Kā mūziķis viņš ir arī viens no eksperimentālās mūzikas festivāla “Irtijal” (Beirūta) organizatoriem, izdevis vairākus solo mūzikas albumus, kā arī piedalījies tādās grupās kā ““A” Trio” un “PRAED”. 2009. gadā viņš nodibināja savu neatkarīgo mūzikas izdevniecību “Annihaya”. Pašlaik Raeds dzīvo Berlīnē un Beirūtā.
Dungošana pamestās vietās
Video, 2020
Dungošana ir gandrīz vai slepena darbība, ko mēs veicam savā personīgajā telpā apzināti vai it kā nejauši, bieži vien paturot to pie sevis un neizlaižot tās skaņas ārpasaulē. Tas ir rīks, ar kuru mēs ieskatāmies sevī, pārdomājam atmiņas un sajūtas, ko nespējam aprakstīt vai attēlot vārdos. Būtībā dungošana iemieso nostalģiju, nevainību un neskaidrību: tā ir slepena nenoteiktības skaņa. Šajā video nejaušā kārtībā sastājies cilvēku bariņš nesaskanīgi dungo sen pamestās vietās. Vietas, kur viņi atrodas, ir izvēlētas, lai ilustrētu laika ritējuma nepielūdzamību, bet vienlaikus pareģotu drūmu, apokaliptiskas nākotnes ainu. To, ko mēs pārdzīvojam šobrīd, var aprakstīt tikai šaubu vadīta uzvedība: savstarpējās saiknes trūkums, piespiedu izolācijas iekšupvērstība un bailes no citiem ir parādības, kas ir pretrunā ar mūsu kā cilvēku dabiskajiem instinktiem un liek mums attālināties no kopības sajūtas.
Tādējādi šī performanču sērija kļūst par elēģiju mūsu laikam, atklādama mūsdienu cilvēka dziļo vientulību, kā arī vēlmi atjaunot savstarpējo saikni, par spīti atbilstošu instrumentu trūkumam.
Pirmā performance notika Vācijas pirmās plaušu slimību slimnīcas drupās, kas simbolizēja elpu, dzīvību un spēju dungot.