Hardijs Lediņš (1955–2004) un Juris Boiko (1954–2002) bija latviešu avangarda multimediju mākslinieki, mūziķi, dzejnieki, publicisti. Savā darbībā viņi iesaistīja neskaitāmus māksliniekus, mūziķus un citas radošas personības, un tā sevī ietvēra mākslas performances, mūzikas ierakstus, instalācijas, absurda literatūru un dzeju, arhitektūras kritiku un citas radošas aktivitātes, atklājot pavisam jaunus izpausmes veidus tā laika Latvijā un nojaucot robežas starp mākslas disciplīnām.
Doktora Enesera Binokulāro deju kursi
Video, 1986–1987
Doktors Enesers bija izdomāts tēls, acu deju skolotājs, kura vārds radies no abreviatūras NSRD (Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīca) un kurš popularizēja ritmisku acu mirkšķināšanas performanci – rituālu ar izvērstu pseidozinātnisku un poētisku pamatojumu, tajā iesaistot skatītājus. Doktors Enesers pārstāvēja acu dejošanas jaunāko – postmoderno – virzienu un prezentēja acu dejas kā sakārtotu pasaules skatījumu, kas panāk jauna līmeņa saskarsmi. Multimediālais cikls ietvēra performances, videodarbus un mūzikas albumu, kura kompozīcijas tika iekļautas acu deju nodarbībās. Pirmā publiskā binokulāro deju kursu performance notika Jaunatnes preses svētkos Mežaparka deju paviljonā 1986. gadā, un atsevišķus acu deju kursu elementus Hardijs Lediņš integrēja savās diskotēkās vai NSRD uzstāšanās reizēs kā interaktīvu elementu. Deju kursu performancēs tika izmantoti īpaši tērpi un aksesuāri, piemēram, saulesbrilles binokulāro deju iesācējiem. Cikla pirmais video bija Jura Boiko (tieši viņš tika iesaukts par Doktoru Eneseru) lekcija, otro daļu veidoja videoklips – Latvijā pirmā digitālā animācija ar acu mirkšķināšanu, trešā daļa bija performances Salaspils Botāniskajā dārzā dokumentācija.
2. daļa: H. Lediņš, J. Boiko, datorgrafika: I. Žodžiks, M. Rutkis, 1986
3. daļa: H. Lediņš, J. Boiko, J. Ābols, M. Bogustovs, I. Černova, R. Dižkačs, R. Gobziņš, R. Laginovs, R. Piešiņa, A. Romanovska, A. Sparāns, D. Silava. D. Šēnberga, A. Vīksna, I. Žodžiks, Z. Vidiņš, 1987
Autortiesības: Hardija Lediņa arhīvs, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LCCA), Rīga.
Atvadas no impērijas
Akcija, 1991
Īsi pirms padomju savienības sabrukuma Hardijs Lediņš kopā ar režisori Māru Ķimeli un viņas studentiem, topošajiem teātra aktieriem, devās braucienā pa tā dēvētā Krievijas “zelta loka” pilsētām. Divu nedēļu ilgajā ekspedīcijā notika teatrāli hepeningi, inscinējumi un performances, improvizējot ar situācijām un vidi, efektīviem tērpiem un atribūtiem, iesaistot līdzbraucējus un vietējos iedzīvotājus; Hardijs Lediņš akcijā līdzdarbojās kā radošs provokators. “Mēs apstājāmies dažādās pilsētās, parādījāmies kā ķēmi, kā liliputu cirks un parodējam sabrūkošās milzu impērijas struktūru – to, ka tā ir nonākusi līdz absurdam,” komentēja fotogrāfs Valts Kleins. “Atvadu no impērijas” rezultāts bija iecerēts multimediju formātā – dažādu mediju un autoru kopdarbs idejas pilnīgākai izpausmei. Iecere īstenojās daļēji un ar novēlošanos – 1996. gadā apvienībā “Krupis Baravika” tapa akcijas video montāža, kas 1997. gada maijā kopā ar Valta Kleina fotogrāfiju izstādi tika prezentēta klubā “Slepenais eksperiments”.
Pēcapstrāde: H. Lediņš, V. Poikāns (Krupis Baravika), 1996
Autortiesības: Hardija Lediņa arhīvs, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LCCA), Rīga.